Lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju jeb 82 % vecumā no 18 līdz 74 gadiem mājās ir vismaz viena viedierīce, kas šobrīd netiek izmantota, liecina finanšu tehnoloģiju uzņēmuma “Inbank” veiktā iedzīvotāju aptauja*. Tikai 14 % iedzīvotāju norādījuši, ka mājās šādu ierīču nav.

Četriem no desmit Latvijas iedzīvotājiem (39 %) mājās ir divas vai trīs viedierīces, piemēram, mobilais telefons, planšetdators vai portatīvais dators, 19 % − četras līdz 5 ierīces, 15 % − viena ierīce, bet 9 % – vairāk nekā sešas ierīces. Vismazāk neizmantotu ierīču mājās ir aptaujātajiem vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem.

“Lai gan Eiropas Savienība ir noteikusi konkrētus mērķus elektronisko atkritumu savākšanai, pārstrādei un atkārtotai izmantošanai, lai cīnītos pret e-atkritumu uzkrāšanos, aptaujas dati liecina, ka Latvijas iedzīvotāji īpaši neaizdomājas vai nezina par viedierīču atkārtotu izmantošanu. Lielākā daļa ierīces, kuras vairs neizmanto, vienkārši atstāj plauktā, lai gan daudzas no tām joprojām ir labā stāvoklī un ir lietojamas,” saka “Inbank Latvia” vadītājs Dainis Skrinda.

Tikai 14 % aptaujāto ir norādījuši, ka mājās šobrīd nav viedierīces, kas šobrīd netiek izmantotas.  Visbiežāk šādu ierīču nav iedzīvotājiem vecumā no 60  līdz 74 gadiem.

Emocionāli pieķeras un uztraucas par datu drošību

Kā galvenos iemeslus, kāpēc neizmantotās ierīces netiek nodotas atkārtotai izmantošanai, iedzīvotāji visbiežāk min emocionālo pieķeršanos un cerību, ka tā vēlāk vēl būs noderīga (30 %). Savukārt 23 % ir atzinuši, ka viņiem nav bijis laika šim jautājumam pievērst uzmanību. Vīrieši biežāk nekā sievietes uztraucas arī par personīgo datu drošību.

“Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā viedierīces ir kļuvušas par neatņemamu mūsu ikdienas sastāvdaļu, un viedtālrunis nereti šķiet kā mūsu otrais “es”. Tajā glabājas atmiņas un nozīmīgi notikumi, tāpēc šķirties no vecās ierīces nereti ir emocionāli grūti – pat tad, ja visa informācija jau ir pārkopēta jaunajā telefonā. Ne mazāk svarīgs ir arī racionālais apsvērums – latvieši tradicionāli ir praktiski domājoši, un daudzi vēlas nodrošināties pret neparedzētām situācijām. Ja nu jaunā ierīce saplīst, lai ir ar ko aizvietot, pat ja tāda iespējamība ir niecīga,” skaidro ārste-psihoterapeite Tija Vanaga.

Trūkst informācijas par nodošanas iespējām

Katrs ceturtais aptaujas dalībnieks (25 %) atzina, ka  galvenais iemesls, kāpēc viedierīces joprojām atrodas mājās, ir informācijas trūkums, proti, aptaujātie nezina, kur šādas ierīces nodot atkārtotai lietošanai vai pārstrādei.

“Jāatceras, ka elektroiekārtas satur bīstamas ķīmiskas vielas, piemēram, svinu, kadmiju, alvu, dzīvsudrabu u.c., kas, neatbilstoši uzglabātas, var radīt toksisku piesārņojumu, kaitējot dabai un cilvēku veselībai. Aicinu iedzīvotājus neglabāt veco tehniku, bet nodot to vienā no vairāk nekā 70 šķirošanas laukumiem vai “Eco Baltia vide” un “Latvijas Zaļā punkta” izveidotajos bezmaksas nodošanas punktos – pie tirdzniecības centriem “AKROPOLE Alfa” un “Business Garden Rīga”. Tāpat mazo elektrotehniku iespējams nodot arī lielākajās tirdzniecības vietās, piemēram, lielveikalos. Nodotā tehnika var tikt pārstrādāta vai salabota “Lab!” darbnīcā, piešķirot tai otru dzīvi, lai tā atgrieztos apritē “Lab!” veikalā,” informē Jānis Aizbalts, “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs.

Ierīču noma kalpo arī vides aizsardzības mērķiem

Jau vairāk nekā gadu “Inbank” sadarbībā ar partneriem piedāvā viedtālruņu, planšetdatoru, portatīvo datoru un viedpulksteņu nomas pakalpojumu. Šis pakalpojums ļauj klientiem iznomāt ierīci uz vēlamo laika periodu, maksājot fiksētu ikmēneša maksu, nevis iegādājoties to.

“Noma ir veids, kā savā lietošanā iegūt jaunākās ierīces, un vienlaikus parūpēties arī par vidi. Ja iedzīvotāji ierīces vairāk nomātu, nevis pirktu un pēc līguma beigām tās atgrieztu tirgotājam, tas nodrošinātu daudz plašāku lietoto ierīču atkārtotu izmantošanu. Turklāt nomas izmaksas ir zemākas nekā ierīces iegāde, jo klients maksā tikai par faktisko lietošanas periodu. Pēc ierīces nodošanas to var atgriezt atkātotā apritē, lai tā iegūst jaunu dzīvi, nevis paliek atvilktnēs un kļūst par atkritumiem jau pēc pirmā lietotāja. Viedierīču, piemēram, mobilā tālruņa, planšetes un klēpjdatora, vērtība cirkulārajā ekonomikā ir liela, jo tie satur dažādus materiālus un kritiski svarīgas izejvielas, kuras ar efektīvu atkritumu pārvaldību var pārstrādāt vai atkārtoti izmantot,” saka “Inbank Latvia” vadītājs.

* Aptauju 2025. gada janvārī veikusi pētījumu aģentūra “Norstat” aptaujājot 1001 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.