Ekonomiskā situācija pēdējos gados ir bijusi izaicinoša, un tas ir atstājis ietekmi arī uz mājokļu tirgus aktivitāti Latvijā. Kā liecina Luminor bankas apkopotie tirgus dati, pēdējo 12 mēnešu laikā mājsaimniecībām Latvijā kopumā izsniegti jauni kredīti mājokļa iegādei aptuveni 741.6 miljonu eiro apmērā jeb par 7% mazāk nekā gadu iepriekš. Savukārt Luminor banka pēdējo 3 gadu laikā ir izsniegusi vairāk nekā 6200 jaunu mājokļu kredītu vairāk nekā 500 miljonu eiro apmērā.
Šogad bankā Latvijā ik nedēļu tiek saņemti vairāk nekā 200 klientu pieteikumi mājokļa iegādes kreditēšanai, kas apliecina, ka iedzīvotājiem ir interese par sava mājokļa iegādi un tiek aktīvi izvērtētas iespējas. Daļa no pieteikumiem pārtop darījumos, kur vidējā kredīta summa, ko aizņemas mājokļa iegādei pēdējo divu gadu laikā ir augusi par aptuveni 10% un sasniedz 90 000 eiro. Savukārt vidējais aizņēmuma ikmēneša maksājums veido 580 eiro.
“Pēc bankas datiem, virs 60% ģimenēm jeb mājsaimniecībām, kas ir iegādājas mājokli ar hipotekārā kredīta palīdzību, mēneša ienākumi pārsniedz 2000 eiro, no kuriem mājokļa un citu kredītu maksājumiem kopā visbiežāk tiek novirzīti virs 30%. Maksimāla kredīta summa, kādu var saņemt ģimene ar vienu bērnu, 2000 eiro ienākumiem un bez citām kredītsaistībām, ir ap 130 000 eiro. Savukārt algu virs 1500 eiro Latvijā šobrīd saņem ap 24% no visiem darba ņēmējiem jeb aptuveni 180 tūkstoši iedzīvotāju, tāpēc secināms, ka tādu iedzīvotāju, kas var atļauties iegādāties jaunu mājokli, valstī ir salīdzinoši maz. Turpinoties šādai valsts ekonomikas attīstībai, kreditēšana turpinās stagnēt, un līdz ar to arī mājokļa fonda atjaunošanās noritēs daudz lēnāk. Jau šobrīd gausi notiek sērijveida dzīvokļu namu energoefektivitātes uzlabošana, un jauno mājokļu būvniecība ir sabremzējusies, kas, piemēram, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, liek mums maksāt vairāk par siltumu un samazina pieejamos līdzekļus citām mājsaimniecības vajadzībām,” norāda Kaspars Lukačovs, Luminor privātpersonu kreditēšanas vadītājs.
Izpētot bankas izsniegto kredītu statistiku, dati atklāj, ka visbiežāk aizņēmums tiek ņemts sērijveida dzīvokļu iegādei padomju laikos celtās mājās (37%), tad seko dzīvokļi jaunajos projektos (26%), bet trešā populārākā izvēle ir privātmājas iegāde vai būvniecība (21%). Viens no iemesliem šādai klientu izvēlei, visticamāk, ir cenu līmenis, kas liek izvēlēties tādu mājokli, kas iekļaujas mājsaimniecības budžetā. Kā liecina tirgus dati[1], vidējā dzīvokļa cena jaunajā projektā Rīgā ir 2630 eiro par kvadrātmetru, savukārt sērijveida projektos ievērojami mazāk – aptuveni 1000-1400 eiro kvadrātmetrā.
“Euribor likmes kāpums, augstais inflācijas līmenis un citi izaicinājumi pēdējos gados viennozīmīgi ir atstājuši iespaidu uz mājokļu tirgu. Lai gan darījumu skaits ir stabilizējies un 2024. gada pirmajos 6 mēnešos novērojam izsniegto kredīta apjoma pieaugumu Luminor un tirgū kopumā, joprojām ir jūtama cilvēku piesardzība un apdomīgums, lemjot par mājokļa izvēli un hipotekāro kredītu tā iegādei. Vērtējot jaunākās tendences mājokļu kreditēšanas tirgū, redzam, ka banku piedāvātās pievienotās kredīta likmes ir būtiski samazinājušās, salīdzinot ar gadu iepriekš, dodot iespēju klientiem saņemt pirmo gadu pat 0% likmi un segt tikai noteikto 3, 6 vai 12 mēnešu Euribor likmi, kamēr pirms 3 gadiem šādu iespēju nebija un banku likme parasti pārsniedza 2%. Ja vērtējam mājokļu cenas un tirgus dinamiku, kā arī banku pievienotās kredītu procentu likmes, šis ir labs laiks sava mājokļa iegādei – proti, zemāka pieprasījuma laikā ir lielākas iespējas vienoties par zemāku īpašuma cenu un par zemāku likmi bankā. Euribor likmei samazinoties, ļoti iespējams, ka samazināsies arī sākotnējais kredītmaksājums nākotnē, kas nozīmē, ka tuvākajā nākotnē par kredītu līdzvērtīgā summā būs jāmaksā mazāk,” piebilst Kaspars Lukačovs.
Eksperts norāda, ka mājokļu tirgus un tā kreditēšana Latvijā būtiski atpaliek no Lietuvas un Igaunijas. Ja 2017. gada janvārī visas trīs valstis bija samērojamā situācijā, proti, mājokļu kredītu apjoms Latvijā bija 4,5 miljardi eiro, Lietuvā un Igaunijā katrā pa 6,7 miljardi eiro. Savukārt šā gada jūnija dati liecina, ka kaimiņvalstīs šo kredītu portfelis ir teju dubultojies, attiecīgi Igaunijā 11,4 un Lietuvā 12,5 miljardi eiro, kamēr Latvijā tas veido 4,9 miljardus eiro.
“Pēdējos 7 gadus, salīdzinot ar kaimiņiem, esam “spolējuši” uz vietas, un tas ir novērojams arī katras valsts lielākajās pilsētās pēc no jauna uzbūvētiem un renovētiem mājokļiem. Viens no retiem pozitīviem aspektiem Latvijas patērētājiem ir nekustamā īpašuma kvadrātmetra cena, kas ir aptuveni uz pusi zemāka nekā Lietuvā un Igaunijā. Vienlaikus būtiski, ka kreditēšanas principi un noteikumi bankai gan Latvijā, gan Lietuvā, gan Igaunijā ir vienādi,” komentē K. Lukačovs.
