Finanšu nozare pēdējā gada laikā ir bijusi visu uzmanības centrā – kā iedzīvotāju un uzņēmēju, tā arī lēmumu pieņēmēju un mediju. Līdz šim Finanšu nozares asociācija ir veidojusi aprēķinus par kreditēšanas iespējām gada griezumā, taču šogad pirmo reizi piedāvājam ieskatīties nākotnē, lai ieskicētu, kāda kreditēšanas vide būs 2030. gadā, kad paredzēts pirmais Eiropas Zaļā kursa starpposma izvērtējums. Vai “zaļo kreditēšanu” uztversim kā pienākumu vai arī izmantosim to kā iespēju? Vai jomas ar lielāko kreditēšanas potenciālu to būs pilnvērtīgi izmantojušas? Vai banku piesardzībai un fokusam uz ilgtspējīgo kreditēšanu vispār ir pamats?

finanšu nozares apskatu, kurā tikA prezentēts kreditēšanas indekss 2024. gadam un vīzija indeksa attīstībai līdz pat 2030. gadam. Kreditēšana ir būtisks atbalsta punkts stabilai valsts un uzņēmējdarbības izaugsmei, kā arī neaizstājams atspaids mājsaimniecībām. Kreditēšanas vide liecina gan par banku sektora spēju piedāvāt finanšu līdzekļus tautsaimniecības izaugsmei, gan arī par aizņēmēju spēju un vēlmi aizņemties. Kādi būs galvenie pieturas punkti, lai runātu par 2030. gadu – to skaidrojām pasākuma laikā.

Pasākuma norise

Kreditēšanas indeksa aktuālo datu prezentācija:

• Ainars Balcers, Finanšu nozares asociācijas Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs,
  Swedbank Hipotekārās kreditēšanas atbalsta daļas vadītājs Baltijā.

Finanšu sektora ekspertu diskusija “Kreditēšana šodien un vīzija 2030”:

• Kaspars Melnis, Latvijas Republikas klimata un enerģētikas ministrs;
• Andris Kužnieks, Eiropas Komisijas pārstāvniecības vadītājas vietnieks un politikas
  nodaļas vadītājs;
• Kristīne Černaja-Mežmale, Latvijas Bankas padomes locekle;
• Nora Pastore, Finanšu nozares asociācijas Ilgstspējas darba grupas pārstāve, Signet
  Bankas ilgtspējas vadītāja;
• Ilze Garoza, KPMG ESG un ilgtspējas konsultāciju pakalpojumu vadītāja.