Plānojot savu darbību nākotnē, Latvijas uzņēmēji vairāk satraucas par kvalificēta darbaspēka trūkumu nekā par ģeopolitisko nestabilitāti, liecina OP Corporate Bank Baltijas uzņēmumu aptauja*. Kvalificēta darbaspēka trūkums ietekmē nākotnes plānus 75 % Latvijas, 82 % Lietuvas un 65 % Igaunijas uzņēmumu.

“Darba tirgus visā Baltijas reģionā saglabājies salīdzinoši spēcīgs. Saskaņā ar mūsu grupas ekonomistu datiem, Latvijā bezdarba līmenis ir zemāks nekā abās pārējās Baltijas valstīs. Tāpēc, neskatoties uz ekonomiskās izaugsmes tempa samazināšanos, pēdējos gados Latvijā visvairāk izjūtam kvalificēta darbaspēka trūkumu. Tas būtiski ietekmē uzņēmējdarbības attīstību, ierobežojot izaugsmes iespējas darbaspēka intensīvās nozarēs. Tajā pašā laikā tas mudina uzņēmumus veikt investīcijas, īpaši procesu automatizācijas un digitalizācijas jomās, kas samazina darbaspēka nepieciešamību,” skaidro OP Corporate Bank plc Latvijas filiāles vadītājs Elmārs Prikšāns.

Viņš turpina:

“Redzam, ka daļa Latvijas uzņēmēju savā ikdienā jau aktīvi sāk ieviest dažādus mākslīgā intelekta rīkus, un nākotnē šai nozarei noteikti ir potenciāls veicināt uzņēmumu izaugsmi, efektivitāti, kā arī aizstāt daļu trūkstošā darbaspēka.”

Kamēr Latvijas uzņēmumi visvairāk raizējas par darbaspēku, kaimiņvalstīs uzņēmēji, plānojot nākotni, visbiežāk uzmanību pievērš nodokļu sloga pieaugumam – Lietuvā uz to norādīja 85 %, bet Igaunijā 81 % uzņēmēju. Latvijā par nodokļu pieaugumu satraucas nedaudz vairāk nekā puse aptaujāto uzņēmēju (68 %).

“Būtiski piebilst, ka šī gada sākumā gan Lietuvu, gan Igauniju skāra nodokļu izmaiņas. Piemēram, Lietuvā par vienu procentu tika palielināts uzņēmumu ienākuma nodoklis, savukārt Igaunijā starp daudziem citiem nodokļiem tika paaugstināts gan uzņēmuma ienākumu nodoklis, gan iedzīvotāju ienākumu nodoklis, turklāt no 1. jūlija tiks paaugstināts arī pievienotās vērtības nodoklis,” skaidro E. Prikšāns.

Ģeopolitiskā situācija nav aktualitāšu trijniekā

Lai gan ģeopolitiskā situācija šobrīd ir īpaši neparedzama un sarežģīta, uzņēmējus vairāk nodarbina citi jautājumi. Latvijā kara draudus un ģeopolitisko nestabilitāti kā riska faktoru, plānojot uzņēmuma darbību, identificēja nedaudz vairāk par trešdaļu aptaujāto uzņēmumu (39 %), kas ir zemākais rādītājs Baltijā – Lietuvā tam uzmanību pievērš aptuveni puse (52 %), bet Igaunijā – 43 % uzņēmumu.

Latvijā ģeopolitiskā situācija ir tikai ceturtais faktors, kas ietekmē uzņēmēju nākotnes plānus – svarīgāks par to uzņēmējiem šķiet kvalificēta darbaspēka trūkums, nodokļu pieaugums un patērētāju uzvedības izmaiņas.

Piektajā vietā ierindojas ar vidi saistīti riski – klimata pārmaiņas un dabas katastrofas, kas ietekmē vairāk nekā ceturtdaļu jeb 28 % Latvijas uzņēmēju nākotnes plānu. Salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, Latvijas uzņēmēji par šiem riskiem domā mazāk nekā Lietuvas (39 %)  un Igaunijas (34 %) uzņēmēji.

Latvijā mazāk raizējas par reputācijas, krāpniecības un kiberdrošības riskiem

Starp būtiskiem riskiem, ko uzņēmēji nopietni izvērtē uzņēmuma darbības plānošanā, ir arī finanšu krāpniecība, uzņēmumu reputācijas riski, kā arī kiberuzbrukumi. Interesanti, ka šie riski katrā no Baltijas valstīm tiek uztverti ļoti atšķirīgi. Piemēram, Lietuvas uzņēmēji izteikti vairāk domā par reputācijas riskiem un zīmola krīzēm – to norādījuši 57 % aptaujāto, tikmēr Igaunijā tas uztrauc 37 % uzņēmēju, bet Latvijā tikai 17 %.

Arī finanšu krāpniecība un kiberuzbrukumi nav starp Latvijas uzņēmējus ietekmējošākajiem faktoriem – par finanšu krāpniecību Latvijā raizējas nepilna piektdaļa jeb 18 % uzņēmēju, bet par kiberuzbrukumiem tikai 11 %. Tikmēr šie faktori daudz būtiskāki šķiet Lietuvas uzņēmējiem, no kuriem vairāk nekā pusē uzsvēra finanšu krāpniecības riskus, un 42 % kiberuzbrukumu iespējamību. Igaunijā tie attiecīgi bija 23 % un 33 %.

E. Prikšāns uzsver, ka biznesa vide kļūst arvien dinamiskāka un riski, ar kuriem saskaras uzņēmumi, – arvien sarežģītāki un mainīgāki:

“Nākotnē uzņēmumiem neizbēgami būs jāpielāgojas un jāmeklē jaunas iespējas, ne tikai kā augt un attīstīties, bet arī efektīvi pārvaldīt riskus. Tiem, kas spēs veiksmīgi pielāgoties šīm pārmaiņām un rast inovatīvus risinājumus, būs iespēja kļūt ilgtspējīgākiem un konkurētspējīgākiem gan vietējā, gan starptautiskajā tirgū.”

* Aptauju pēc OP Corporate Bank pasūtījuma veica tirgus pētījumu uzņēmums Rait, 2025. gada februārī aptaujājot vairāk nekā 300 dažādu nozaru uzņēmumu pārstāvjus Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.