Simona Striževska, bankas Citadele meitas uzņēmuma CBL Asset Management ekonomiste
ASV prezidenta Donalda Trampa haotiskā tarifu politika ir radījusi papildu nenoteiktību pasaules ekonomikā un svārstīgumu finanšu tirgos. Pēc sākotnējās atlikšanas uz mēnesi, šonedēļ papildu importa tarifi 25 % apmērā tika uzlikti ASV lielākajiem tirdzniecības partneriem – Kanādai un Meksikai, uz mēnesi atbrīvojot no tiem automašīnu importu, kas veido vidēji piektdaļu no abu valstu importa uz ASV. Nav izslēgti arī citi atvieglojumi. Arī tarifi Ķīnas importam tika pacelti vēl par 10 %, un kopējais pieaugums kopš D. Trampa stāšanas amatā jau sasniedza 20 %. Tam sekoja mērenie atbildes soļi no Ķīnas un Kanādas puses.
Importa tarifu ieviešana un valstu atbilde uz tiem var vājināt globālās ekonomikas izaugsmi un kāpināt cenu līmeni, sevišķi pašiem ASV patērētājiem. Taču visvairāk izaugsmei traucē nenoteiktība. Ražotāju noskaņojums ASV kopš gada sākuma saglabājas mēreni pozitīvs, kaut arī uzņēmējus arvien vairāk uztrauc neskaidrība par jaunās Trampa administrācijas tarifu politiku. Pēdējā Piegādes vadības institūta (ISM) uzņēmumu aptaujā arvien vairāk ASV menedžeru atzina, ka klienti sāk atlikt pasūtījumu veikšanu, kamēr nav skaidrākas izpratnes par ASV importa tarifiem. Februārī tas izraisīja pirmo ASV ražošanas pasūtījumu samazinājumu kopš Trampa ievēlēšanas novembrī.
D.Trampa administrācijas aktivitātes līdz šim bija izteikti inflaciozas – importa tarifu ieviešana un imigrācijas apkarošanas mēģinājumi varētu kāpināt ASV inflācijas tempus. Pēdējo mēnešu laikā ASV pieauga inflācijas gaidas gan uzņēmēju, gan patērētāju vidū, februārī sasniedzot augstāko līmeni kopš 2023. gada rudens, bet ražotāju vidū – augstāko līmeni kopš 2022. gada vidus. Janvārī ASV gada inflācija jau pakāpās līdz 3 % un, atstājot tarifus pašreizējā redakcijā, varētu palikt virs 3 %. Tarifu ietekme uz patēriņa cenām būs arī atkarīga no tā, cik lielā mērā ASV uzņēmumi vēlēsies aizsargāt savu peļņu un pārlikt importa tarifus uz gala patērētājiem.
Tajā pašā laikā, līdz ar lielāku negatīvismu ASV makroekonomikas datos, investori un ekonomisti pēdējā laikā pamainīja fokusu prom no inflācijas uz izaugsmi, pievēršoties tarifu negatīvai ietekmei uz ekonomiku. Tas provocēja arī investoru noskaņojuma strauju maiņu no pozitīva uz piesardzīgāku, un lika tirgus dalībniekiem mainīt viedokli par procentu likmju virzienu ASV. Vēl pirms divām nedēļām tirgus dalībnieki negaidīja ASV 2025. gadā vairāk par vienu likmju pazeminājumu par 0,25 procentpunktiem. Patlaban, spriežot pēc nākotnes darījumu cenām finanšu tirgos, investori līdz gada beigām jau sagaida trīs likmju samazinājumus par 0,25 procentpunktiem.
Atšķirībā no iepriekšējā D. Trampa termiņa sākuma, kad ASV budžeta deficīts bija tuvu 3 % no iekšzemes kopprodukta, tagad ASV deficīts ir tuvu 7 %. Tādēļ jaunā D. Trampa administrācija varētu būt vairāk ieinteresēta izmantot tarifus kā budžeta papildināšanas avotu. Patlaban papildu tarifi tiek piemēroti vairāk kā 40 % no ASV importa, kas pie nemainīga pieprasījuma varētu ģenerēt ienākumos gandrīz 300 miljardus ASV dolāru pie vairāk kā 2 triljonu lielā ASV budžeta deficīta. Realitātē šis skaitlis, visdrīzāk, būs daudz zemāks.
Līdz aprīlim ASV notiek tirdzniecības attiecību izvērtēšana, pēc kā var sekot tarifu piemērošana atsevišķām preču grupām un skart arī Eiropas produkciju. Aprīļa sākumā ASV plāno arī savstarpēji izlīdzināt tarifus starp ASV un citām valstīm. ES gadījumā tas varētu nozīmēt augstākus tarifus automašīnām. ES valstu eksports uz ASV veido vairāk kā pustriljonu eiro jeb piektdaļu no visa eksporta ārpus ES valstīm (ap 3 % no IKP). Papildus tarifu draudiem, riskus Eiropas ražotājiem varētu radīt citu valstu eksportētāji, kas, bēgot no ASV tarifiem, varētu meklēt noietu savai produkcijai Eiropas tirgū. Tas var kaitēt eirozonas ekonomikai, kuras izaugsme šogad jau tiek gaidīta zem 1 %.
ASV importa tarifu haoss atkal aktualizēja jautājumu, vai ASV, eirozonas un globālajā ekonomikā varētu iestāties lejupslīde. Pagaidām gaidīt recesiju nav pietiekama pamata. Pirmkārt, ASV ekonomikas stāvoklis ir samēra labs. Par spīti atsevišķu noskaņojuma rādītāju pavājinājumam februārī un zemākajiem mājsaimniecību tēriņiem gada sākumā, pieprasījums saglabājas spēcīgs, arī pakalpojumu sniedzēji ASV pagaidām nezaudē optimismu. Otrkārt, kaut arī D. Tramps savu jaunu termiņu uzsācis ar neskaitāmiem tarifu draudiem, vēlāk gada laikā varētu sekot arī pozitīvākas izmaiņas nodokļu pusē. Tas varētu uzlabot biznesa optimismu. Tikmēr eirozonā un Ķīnā mēs, visdrīzāk, sagaidīsim lielākus budžeta tēriņus, kas varētu daļēji atsvērt tarifu negatīvo ietekmi.
Šīs nedēļas laikā Vācijas topošā valdība paziņoja par dramatisku fiskālā kursa maiņu, atsakoties no aizsardzības tēriņu griestiem un nākamajos 10 gados solot infrastruktūras tēriņiem novirzīt 500 miljardus eiro. Tas varētu būtiski uzlabot Vācijas izaugsmes perspektīvas un palīdzēt tai izkļūt no jau divus gadus ilgušās stagnācijas. Arī Ķīnas valdība šonedēļ paziņoja, ka ir apņēmības pilna noturēt ekonomikas izaugsmi 5 % līmeni. Bez atbalsta no eksporta puses, tas varētu nozīmēt lielāku fiskālo stimulu iekšzemes pieprasījumam.
