Latvijā liela daļa senioru finansiālā ziņā paļaujas uz saviem bērniem, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja[1]. Savus vecākus ikdienā finansiāli atbalsta 39% iedzīvotāju, visbiežāk palīdzot iegādāties pārtiku un medikamentus. Respondenti norāda, ka šāda situācija rada finansiālu slogu pašu ģimenēs.
Aptauja liecina, ka 43% cilvēku savus vecākus finansiāli atbalsta ilgtermiņā – vismaz piecus gadus un ilgāk. Gandrīz pusē gadījumu (47%) atbalsts tiek piešķirts regulāri – ik nedēļu vai ik mēnesi. 37% cilvēku vecākiem atbalstu sniedz dažas reizes gadā, bet 16% cilvēku reizi gadā vai retāk.
Lielākoties atbalsts tiek sniegts pārtikas preču iegādei (41%) un medicīnas izdevumiem (40%). Tam seko izdevumi par tālruni, internetu un televīziju (32%), kā arī komunālo pakalpojumu tēriņi (31%) un saimniecības preces (27%). Krietni retāk jeb katrs desmitais ar finanšu līdzekļiem atbalstījis savu vecāku atpūtu un brīvā laika aktivitātes. 5% gadījumu nauda bijusi nepieciešama parādu segšanai. Pārtikas un komunālo pakalpojumu gadījumā vienlīdz atbalsta kā pensijas, tā pirmspensijas vecuma vecākus. Pensijas vecumā krietni biežāk tiek sniegts atbalsts medicīnas izdevumu segšanai.
“Pētījums rāda, ka finansiālais atbalsts vecākiem lielākoties ir nepieciešams pamatvajadzību nodrošināšanai. Krietni retāk redzam, ka pieaugušie bērni finansiāli balsta savus vecākus lutināšanas un dzīves baudīšanas nolūkos. Turklāt runa nav tikai par pensijas vecumā esošiem vecākiem. Teju vienlīdz bieži bērni sniedz atbalstu arī pensijas vecumu nesasniegušiem vecākiem, kas vēl spēcīgāk norāda uz mājsaimniecību finansiālajām grūtībām,” atzīmē Swedbank finanšu pratības jomas vadītāja Evija Kropa.
Absolūtais vairums vecāku (84%) uz šo finansiālo pabalstu paļaujas. Taču lielākā daļa jeb 90% no cilvēkiem, kuri sniedz atbalstu saviem vecākiem, atzīst, ka tas rada lielāku vai mazāku finansiālu slogu viņu pašu mājsaimniecībai. Attiecīgi 16% cilvēku šis slogs ir ļoti liels vai liels, bet 37% – mērens. Savukārt katrs piektais (19%) no cilvēkiem, kuri atbalstu saviem vecākiem šobrīd nesniedz, atzīst, ka to vienkārši nevar atļauties.
Kopumā 73% respondentu, kuri šobrīd saviem vecākiem nesniedz finansiālu atbalstu, prognozē, ka, visticamāk, tas būs jādara, un vairums (58%) ir nobažījušies, vai šo atbalstu varēs nodrošināt.
“Šie dati rāda, cik nozīmīgi ir rūpēties par savu finansiālo veselību visa mūža garumā, neradot slogu citiem. Vecumdienas ir ārkārtīgi būtiska finanšu veselības komponente – ja par to savlaicīgi nerūpējamies, mēs šo rūpi pārnesam uz citu pleciem. Kamēr esam darbspējīgi, spēcīgi, ar labu veselību, ir jāpieliek maksimālas pūles, lai parūpētos arī par nodrošinātām vecumdienām. Kamēr no vienas puses ir apsveicami atbalstīt un rūpēties par saviem vecākiem, redzam, ka no finansiālā skatupunkta, tas pieaugušajiem bērniem rada spriedzi un slogu. Ir jātiek galā ne vien ar savām ikdienas vajadzībām, bet vēl jārod iespēja sniegt atbalstu citiem. Šis slogs arī šķiet likumsakarīgs, jo tikai piektdaļa no iedzīvotājiem paši savas finanses vērtē kā stabilas un komfortablas,” atzīmē Evija Kropa.
Attiecīgi 20% uzskata, ka dzīvo komfortabli, bet puse (51%) šīs aptaujas respondentu atzīst, ka savā mājsaimniecībā tiek galā ar pamata izdevumiem un nedaudz naudas atlicina arī brīvākiem tēriņiem. Ceturtajai daļai cilvēku (25%) nauda pietiek tikai tam, lai segtu pamata nepieciešamības. Savukārt 4% cilvēku norādījuši, ka viņu mājsaimniecībā nepietiek naudas, lai segtu pamata izdevumus.
[1] Iedzīvotāju aptauja veikta Swedbank Finanšu institūta uzdevumā 2025. gada janvārī, aptaujājot 1003 Latvijas iedzīvotājus (18–74 g.v.), kuriem šobrīd ir dzīvojoši vecāki/vecāks (bioloģiskie, aizgādņi vai tuvi laulātā/ partnera vecāki).
