Pasākuma ieraksts pieejams šeit.

Krāpšanas mērogi Latvijā ir plaši, un tie skar ne tikai iedzīvotājus, bet arī uzņēmumus un valsts ekonomiku kopumā. Lai arī pēdējo divu gadu laikā ir izdevies būtiski kāpināt novērsto krāpšanas gadījumu skaitu, tomēr aizvien iedzīvotājiem mēnesī vidēji tiek izkrāpts viens miljons eiro. Kopumā 2024. gadā tika izkrāpti 15,5 miljoni eiro un visbiežāk noziedznieki savu upuri nomedī pa telefonu, zvanot vai sūtot īsziņas. Krāpnieki izmanto dažādas metodes, sākot no tradicionālajām shēmām līdz jaunākajām kibernoziedzības metodēm. Lai novērstu krāpšanas gadījumu palielināšanos, kritiska ir visu iesaistīto pušu sadarbība un sabiedrības aktīva līdzdalība

29. janvārī, plkst. 11.00, Finanšu nozares asociācija aicināja pievienoties pasākumam tiešraidē, kura mērķi bija pievērst sabiedrības uzmanību krāpšanas apmēriem un biežākajām metodēm jeb noziedznieku ēsmām, uz kurām iedzīvotāji visbiežāk uzķeras.

Pasākumā apskatīja:

• Kādi ir izkrāptās naudas apmēri un cik daudz krāpšanas gadījumus izdevies novērst?
• Kas visbiežāk uzķeras uz krāpnieku lamatām?
• Kādas ir biežākās krāpšanas metodes?
• Kā turpmāk nekļūt par krāpšanas upuri?

Pasākumā piedalījās:

• Mārcis Pelcis, Finanšu nozares asociācijas Krāpšanu ierobežošanas darba grupas vadītājs, SEB bankas Drošības pārvaldes vadītājs;
• Oļegs Fiļatovs, Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka vietnieks, 2. nodaļas priekšnieks;
• Reinis Pudāns, Bite Latvija iekšējās drošības procesu vadītājs;
• Dana Ludviga, CERT.LV informācijas sistēmu drošības analītiķe;
• Ingus Valtiņš, Latvijas Bankas Licencēšanas un sankciju pārvalde, galvenais juriskonsults.