Kerli Vares, Luminor bankas vadītāja Latvijā
Nesenie notikumi pasaulē ir iezīmējuši sagaidāmu globālās dienaskārtības maiņu, kas var ietekmēt gan ģeopolitisko situāciju, gan reģionu, tostarp Eiropas un Latvijas, attīstību un konkurētspēju. Kopumā Latvijas ekonomikā 2025. gadā sagaidām izaugsmi. Optimismu vairo arī aizdevumu likmju samazināšanās, līdz ar to atdzimstot kreditēšanas tirgum. Banku nozare nākamgad cer uzturēt abpusēju dialogu ar lēmumpieņēmējiem, lai turpinātu sniegt savu pienesumu valsts ekonomikas attīstības veicināšanā un netiktu vēl vairāk disciplinēta sava biznesa attīstībā.
Gada otrajā pusē Eiropas Centrālā banka (ECB) jau vairākkārt lēmusi par aizdevumu likmju samazināšanu, un tirgi sagaida, ka jau pārskatāmā nākotnē likmes varētu sasniegt un nostabilizēties ap 2% atzīmi. Latvijā pirmie ECB lēmumi jau ir nesuši rezultātus – Luminor dati liecina, ka šī gada trešajā ceturksnī par 50% pieaudzis noslēgto hipotekāro kredītu līgumu skaits. Un tas signalizē, ka jauno mājokļu tirgū jau drīzā nākotnē pieprasījums varētu pārsniegt piedāvājumu.
Līdz ar šiem datiem uzlabojas gan uzņēmējdarbības, gan iedzīvotāju noskaņojums. To apliecina gan Centrālās statistikas pārvaldes, gan banku veiktās aptaujas. Tas ir ārkārtīgi svarīgs priekšnoteikums tam, lai prognozes, kuras lasām, patiešām arī varētu piepildīties.
Gribētu optimistiski raudzīties nākotnē un uzsvērt, ka Latvijā ir spēcīgi un perspektīvi uzņēmumi, kas varētu vairāk ieguldīt savā attīstībā un augt, taču pagaidām nogaida. Mūsu tikko veiktā aptauja mazo un vidēju uzņēmēju segmentā varētu iezīmēt iepriecinošāku tendenci, jo tam ir potenciāls – vien 37% Latvijas uzņēmumu nākamgad plāno attīstīties un izvērst savu darbību.
Pērno gadu finanšu drošības prizmā raksturoja ne vien karš Ukrainā, bet arī arvien grūtāk identificējamas un apstādināmas krāpniecības shēmas. Šī ir globāla problēma, kurai nav visaptveroša risinājuma, tādēļ var apgalvot, ka iestādēm un nozarei būs jāturpina darbs pie procesu pilnveides, lai krāpniekus apturētu, kas aptuveni pusē gadījumu arī izdodas. Nepieciešams gan turpināt sabiedrības izglītošanu, gan iedzīvotājiem un uzņēmumiem būt modriem un informētiem, lai neatdotu savu naudu krāpniekiem.
Mūsdienu finanšu tehnoloģiju sniegtās ērtības ir tās, no kurām neesam gatavi atteikties, taču tās arī sniedz noziedzniekiem iespējas izkrāpt līdzekļus. Paralēli tam attīstās arī iestāžu un banku veiktā kontrole un uzraudzība, un tiek radītas arvien jauni mehānismi un tehnoloģiskie procesi, kas palīdz apkarot šo problēmu.
Aktualitāti nākamgad saglabās arī jautājums par finanšu pakalpojumu pieejamību reģionos, strādājot pie tā, kā varam nodrošināt plašu bankomātu un filiāļu tīklu. Lai arī pieprasījums pēc klātienes pakalpojumiem turpina samazināties, mūsu uzdevums ir rast līdzsvaru. Mūsdienu apstākļos skaidras naudas nozīmi nevar novērtēt par zemu, to var uzskatīt par drošības aspektu, un arī iedzīvotāji gana bieži savus uzkrājumus veido skaidrā naudā.
Nākamgad kā finanšu nozares, tā vairums uzņēmēju dienaskārtībā nonāks jaunās ES Digitālās darbības noturības akta (DORA) prasības, kas vērstas uz digitālās darbības noturību. Prasības aptvers informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risku un incidentu pārvaldību, kā arī darbības noturības testēšanu.
Eiropas Savienības mērķi klimata jautājumos nav mainījušies, un arvien jaunas uzskaites un ziņošanas prasības turpinās virzīt mūsu un uzņēmēju ikdienu. Rītdienas uzvarētāji būs tie, kas jau šodien aktīvi īsteno dažādus ar vides aizsardzību un energoefektivitātes uzlabošanu saistītus pasākumus. Turklāt šādām vajadzībām pastāv salīdzinoši plašas iespējas piesaistīt finansējumu un pagaidām nekas neliecina, ka Eiropas politikā ir gaidāmas fundamentālas izmaiņas.
Mums visiem priekšā ir dinamisks un izaicinājumiem pilns gads. Strādājot kopā un ieklausoties apkārtējos, varam sasniegt izvirzītos mērķus un nākotnē raudzīties ar pārliecinātāku skatu. Finanšu nozare turpinās atbalstīt valsts ekonomikas attīstību, un ceram, ka faktiskie rezultāti neatpaliks no šī brīža prognozēm par gaidāmo izaugsmi.
