Līva Zorgenfreija, Swedbank galvenā ekonomiste Latvijā
Tautsaimniecība šogad ir vārga – pirmajos trīs ceturkšņos ekonomika sarukusi par 0,5% salīdzinājumā ar pērno gadu. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publicētie pilnie dati par iekšzemes kopproduktu (IKP) 3. ceturksnī liecina, ka IKP salīdzināmajās cenās nedaudz sarucis attiecībā pret iepriekšējo ceturksni (-0,2%, sezonāli izlīdzināti dati). Salīdzinājumā ar pērno gadu reģistrēts kritums 1,6% apmērā (neizlīdzināti dati). Šis pilnais IKP vērtējums ir labāks nekā ātrais novērtējums, ko CSP publicēja pirms mēneša.
Mājsaimniecību patēriņš, lai gan slinki, bet atkopjas. Nesen publicētie dati par algām apstiprināja to, ko iepriekš prognozējām. Patērētāju pirktspēja turpina palielināties, un šovasar atguvusi augstās inflācijas laikā zaudēto, sasniedzot iepriekšējo pīķa līmeni. Arī patērētāji ir kļuvuši krietni pozitīvāki, un nu jau patērētāju noskaņojums ir labāks nekā vidēji vēsturiski tas ir bijis. Tas veicina iedzīvotāju tēriņu atsākšanos. Trešajā ceturksnī mājsaimniecību patēriņš pret pērno gadu kāpis par 0,7%, un nedaudz palielinājies arī attiecībā pret 2. ceturksni (0,2%). Turklāt tirdzniecības nozare uzrādīja spēcīgu kāpumu (+4,7%), un bija viens no ekonomikas balstiem. Prognozējam, ka arī turpmākos ceturkšņos patēriņš varētu veicināt IKP izaugsmi.
Ārējā sektorā, kur pēdējo pusotru gadu esam pieraduši redzēt lielus mīnusus, beidzot esam sagaidījuši kaut nelielu, bet tomēr – kāpumu. Eksports 3. ceturksnī audzis par 0,2% pret pērno gadu un par 1% pret iepriekšējo ceturksni. Pret pērno gadu pakalpojumu eksportā vēl redzam mīnusus, bet salīdzinājumā ar šī gada otro ceturksni audzis gan pakalpojumu, gan preču eksports. Tās ir labas ziņas – melnā strīpa eksportā izskatās, ka palēnām gaist. Taču spēcīgāku un noturīgu izaugsmi eksportā prognozējam vien nākamgad.
Vienīgā nemainīgi sliktā ziņa ir saistīta ar investīcijām, kur turpinās lejupslīde. Privātais sektors vājās ekonomiskās vides, joprojām samērā augsto procenta likmju un neskaidrības dēļ ir nogaidošā pozīcijā, un investīcijas atliek. Šādos apstākļos ekonomika būtu liela ieguvēja no publiskā sektora projektu ātrākas realizācijas. Tomēr notiek tieši pretējais – publiskā sektora investīcijas, kas saistītas ar ES fondiem un Rail Baltica šogad ievērojami atpaliek no plānotajiem apjomiem. Latvijai piešķirtie fondu līdzekļi tuvākajos gados būs jāapgūst, un laiks ir ierobežots. Savukārt privātajā sektorā, īpaši mājokļu jomā, investīciju atgūšanos balstīs procentu likmju kritums. Jau šobrīd redzam aktīvāku kreditēšanu mājokļu sektorā un lielāku aktivitāti transakciju skaitā, un gaidām, ka šeit pozitīvajām tendencēm vajadzētu turpināties. Tas nozīmē, ka tuvākajos gados prognozējam straujākus investīciju tempus.
Kopumā jaunākie dati par ekonomikas attīstību atbilst Swedbank novembrī publicētajām prognozēm par IKP kritumu šogad 0,3% apmērā. Nākamgad ekonomika sasparosies, un varētu augt par 2,4%.
