Oskars Niks Mālnieks, Swedbank ekonomists
Centrālās Statistikas Pārvaldes dati liecina, ka trešajā ceturksnī vidējā bruto alga, t.i., atalgojums pirms nodokļu nomaksas, bija par 9,9% lielāka nekā pērn (9,6% otrajā ceturksnī). Eiro izteiksmē tā sasniegusi 1703 EUR. Ja ieskatās sektoru dalījumā, tad algu izmaiņu atšķirība starp privāto un sabiedrisko sektoru turpināja sarukt (9,0% un 12,3% attiecīgi). Taču šī starpība samazinājās nevis tāpēc, ka algu kāpums sabiedriskā sektorā turpināja palēnināties, bet gan tāpēc, ka privātā sektora algas auga mazliet straujāk nekā otrajā ceturksnī. Sabiedriskā sektora algu pieauguma ātrums saruka vien nedaudz.
Visstraujāk bruto algas pieauga izglītībā (+19,2% salīdzinot ar pērno gadu). Būtisks algas pieaugums bija arī administratīvajiem, apkalpojošiem dienestiem (+15,9%). Turpretim vispieticīgākais algu kāpums bija profesionālo un tehnisko pakalpojumu sniedzējiem (+5,0%), kā arī veselības un sociālajā aprūpē (+5,5%). Starp pelnošākajām pozīcijām arvien pārliecinošos līderos ir finanšu un IKT sektori (2801 EUR un 2732 EUR attiecīgi). Vienlaikus zemāk apmaksātās pozīcijas ir izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem (1106 EUR).
Vidējā neto darba samaksa jeb alga pēc nodokļu nomaksas trešajā ceturksnī sasniedza 1231 EUR (+9,4% pret pērno gadu). Koriģējot ar patēriņa cenām, reālā alga pieauga par 8,3%. Iepriekš redzētās augstās inflācijas dēļ zaudēto pirktspēju mājsaimniecības nu jau ir atguvušas.
Neto algu datos ģeogrāfiskā dalījumā redzam, ka pamazām algu atšķirības starp reģioniem un Rīgu mazinās. Trešajā ceturksnī Zemgalē algas auga straujāk kā citviet (+10,5% pret pērno gadu). Taču līmeņu ziņā ārpus Rīgas statistiskā reģiona algas joprojām ir būtiski zemākas. Salīdzinoši vismazāk saņēma Latgalē strādājošie (ap divām trešdaļām no Rīgas vidējās algas), kamēr vistuvāk Rīgas rezultātam bija Zemgale un Kurzeme (tuvojoties 80%).
Swedbank klientu dati norāda, ka algu kāpums gada izskaņā, visticamāk, palēnināsies. Prognozējam, ka bruto alga šogad vidēji augs par 8,7%. Nākamgad algu kāpums būs īslaicīgi lēnāks (+6%), jo valdība lēmusi, ka sabiedriskā sektorā strādājošo algu fonda pieaugums nedrīkst pārsniegt 2,6%. Tai pat laikā neto algās stāsts atšķiras. Finanšu ministrija lēš, ka darbaspēka nodokļu reforma 95% strādājošo nozīmēs neto algas pieaugumu, uzsverot, ka lielākais ieguvums būs darba ņēmējiem ar atalgojumu līdz 2500 EUR mēnesī. Pirmšķietami lielākie ieguvēji gan būs ap 2000 EUR bruto algas saņemošie. Darbaspēka nodokļu reforma paceļ mūsu neto algas pieauguma prognozi līdz 8% atzīmei nākamgad. Augstāki rīcībā esošie ienākumi kombinācijā ar mērenu prognozēto inflāciju nozīmēs turpmāku pirktspējas nostiprināšanos un cerams – spēcīgāku mājsaimniecību patēriņu.
