Piecu gadu laikā ir būtiski pieaudzis krāpšanas mēģinājumu skaits un krāpšanas izplatība dažādos saziņas kanālos, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā iedzīvotāju aptauja[1]. Ja 2019. gadā ar datu izkrāpšanas mēģinājumiem bija saskārušies 64% iedzīvotāju, šogad šādu iedzīvotāju īpatsvars sasniedzis jau 92%. Naudu krāpniecības rezultātā ir zaudējis katrs desmitais iedzīvotājs jeb 13% respondentu. Veids, kādā krāpniekiem tas izdodas, ir cilvēku steidzināšana, radot iespaidu, ka lēmums par datu nodošanu vai naudas pārskaitījumu ir jāpieņem ātri un tas jādara pašu vai tuva cilvēka interesēs. Lai arī statistika rāda, ka no cilvēkiem un uzņēmumiem Latvijā ik mēnesi tiek izkrāpts teju miljons eiro, teju visi respondenti (93%) uzskata, ka viņiem ir pietiekamas zināšanas par finanšu drošību internetā.
Kā norāda Reinis Jansons, Swedbank Finanšu institūta vadītājs:
“Krāpnieku galvenie “ieroči”, kas palīdz izvilināt naudu no cilvēkiem, ir telefons un e-pasts, un visbiežāk cilvēku apmānīt izdodas, steidzinot pieņemt lēmumu, kā arī iemantojot cilvēka uzticēšanos. Vienlaikus, aptaujā tika vērtēta cilvēku kritiskā domāšana, vērtējot viņu spēju atpazīt krāpšanas mēģinājumus, un teju 60% cilvēku uz šiem jautājumiem atbildēja nepareizi. Turklāt arī cilvēki ar augstāko izglītību, kuriem ikdienā bieži šķiet, ka viņi uz krāpnieku viltībām noteikti neuzķertos, tomēr “iekrīt”. To rāda ne tikai aptaujas, bet arī jaunākie krāpšanas dati. Kopumā uz jautājumiem par datu un finanšu drošības izpratni, pareizas atbildes ir snieguši vidēji 62% respondentu. Savukārt salīdzinoši vajāka ir izpratne par risku un pelņas sakarību, kas ļauj krāpniekiem piedāvāt nereālu ienesīgumu un cilvēkiem tas nešķiet aizdomīgi.”
Visbiežāk izmantotie krāpnieku saziņas kanāli 2024. gadā ir telefons (60%), e-pasts (46%) un īsziņas (39%). Visstraujāk pēdējo piecu gadu laikā pieaudzis krāpšanas mēģinājumu skaits, izmantojot telefonsarunas un īsziņas (attiecīgi par 40 un 28 procentpunktiem). Taču visbiežāk cilvēki atzīst, ka ir apkrāpti dažādās interneta vietnēs (40%), kam seko telefona zvani (34%) un sociālie tīkli (31%).
Aptauja liecina, – galvenie paņēmieni, ko izmanto krāpnieki, ir cilvēku steidzināšana, liekot domāt, ka jāpieņem lēmums tuva cilvēka interesēs (53% respondentu uzskata, ka šādi krāpnieki realizē savu mērķi), kā arī uzticamības radīšana, iegalvojot, ka komunikācija notiek ar banku vai citu uzticamu iestādi (48%). Krāpšana izdodas arī tāpēc, ka interneta lapa vai atsūtītā saite nešķiet aizdomīga (41%), tiek solīts liels ieguvums (36%), kā arī tāpēc, ka krāpniekam izdodas izveidot emocionālu saikni ar upuri (33%).
“Vienmēr aicinu atcerēties un arī atgādināt saviem vecākiem un radiniekiem, ka bankas darbinieki, Valsts policija vai jebkura cita iestāde nezvanīs jums ar mērķi noskaidrot norēķinu kartes datus, neliks nosaukt Smart-ID vai internetbankas lietotāja numuru. Ja saņemat šādu zvanu, tad ir pirmais iemesls būt piesardzīgam un apšaubīt zvanītāja mērķi. Šādos gadījumos vienmēr sazinieties ar konkrēto iestādi, izmantojot tikai oficiālo kontaktinformāciju,” atgādina Reinis Jansons.
Novērtējot cilvēku zināšanas par dažādiem ar finanšu un datu drošību saistītiem jautājumiem, secināms, ka kopumā cilvēku izpratne par šiem jautājumiem ir adekvāta. Attiecīgi 77% respondentu apzinās, ka droši saziņas veidi ir valsts vai bankas oficiālās platformas (internetbanka, Latvija.lv portāls, u.c.), un 60% respondentu piekrīt tam, ka digitālajiem parakstiem, kas apstiprināti ar Smart-ID, ir tāds pats juridiskais spēks, kā ar roku veiktiem parakstiem. Kopumā 55% cilvēku atpazīst galvenās krāpšanas mēģinājumu pazīmes digitālajā vidē. Taču nedaudz mazāk (52%) cilvēku apzinās to, ka, jo augstāku peļņu kāds piedāvā, jo lielāka ir iespēja zaudēt naudu.
“Aptauja atklāj, ka iedzīvotājiem aizvien ir salīdzinoši vājas zināšanas par ieguldījumu atdeves un risku sakarību, un tieši šī ir krāpnieku teritorija, kurā upuri iekrīt uz maldīgiem ieguldījumu piedāvājumiem. Dati rāda, ka, uzķeroties uz vilinošiem investīciju piedāvājumiem, Latvijas iedzīvotāji ik mēnesi zaudē vidēji 400 tūkstošus eiro. Turklāt par investīciju krāpšanas upuriem kļūst dažāda vecuma cilvēki un visbiežāk tie, kuriem pašiem nav izpratnes un pieredzes ieguldījumu veikšanā. Kopumā iedzīvotāji, kuri iepriekš jau ir uzķērušies uz finanšu krāpnieku ēsmām un zaudējuši naudu, ir mazāk kritiski pret dažādiem piedāvājumiem, kas izskatās pārāk labi, lai būtu patiesība. Tāpēc pirmssvētku laikā, kad šādu piedāvājumu kļūst arvien vairāk un dažādas izpārdošanas interneta vidē ir ik uz soļa, aicinu iedzīvotājus būt daudz vērīgākiem un uzmanīgi izvērtēt katru interneta vietni un piedāvājumu, lai nekļūtu par kārtējo krāpnieku upuri,” uzver Reinis Jansons.
[1] Swedbank Finanšu institūta aptauja tika veikta 2024.g. septembrī sadarbībā ar Snapshots, aptaujājot 704 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
