Ieilgusī stagnācija Latvijas ekonomikā pēc jaunāko datu un revīziju publicēšanas nu jau drīzāk izskatās pēc vieglas recesijas. Prognozes nākas samazināt, tomēr kopējais vērtējums krasi mainījies nav – divu-trīs gadu kontekstā skatoties, Latvijas ekonomika bijusi visai “plakana”. Šogad ekonomika neaugs. 2024. gadā prognozējam nelielu kritumu par 0,3%, bet 2025. un 2026. gadā izaugsme sasparosies līdz attiecīgi 2,4% un 2,8%. Inflācija Eiropā un Latvijā normalizējusies, un tas nozīmē, ka ECB noteiktās procentu likmes turpinās sarukt. ASV vēlēšanu iznākums ir kāpinājis nenoteiktību globālajā ekonomikā, kavēs pasaules tirdzniecības atkopšanos, kā arī vairos ģeopolitiskos riskus. Neviens no šiem aspektiem nenāk par labu Latvijas ekonomikai.
Pasaules ekonomikā iet raibi. Trešā ceturkšņa dati liecināja, ka ASV joprojām attīstīto lielvalstu vidū var lepoties ar spēcīgāko ekonomikas izaugsmi. Inflācija krietni atkāpusies, kas ļāvis ASV Federālo rezervju bankai nu jau divas reizes samazināt procentu likmi. ASV vēlēšanu iznākums nākotnes bildi dara visai neskaidru. Republikāņu trīskāršā uzvara (Prezidents, Senāts, un visticamāk arī Pārstāvju palāta) nozīmē, ka Prezidentam Trampam būs maz šķēršļu savu politikas prioritāšu ieviešanā. Jautājums vien – cik lielā mērā Tramps pats vēlēsies savus priekšvēlēšanu plānus īstenot. Lielākā daļa kampaņas laikā paziņoto politikas virzienu, ja tiks ieviesti, visticamāk novedīs pie straujāka cenu kāpuma ASV; vairāki var nelabvēlīgi ietekmēt arī ASV ilgtermiņa izaugsmi. Trampa lēmumi, protams, atstās nospiedumu arī uz pasaules ekonomiku. Augstāki tarifi nozīmēs lēnāku globālās tirdzniecības aktivitāti, kas atvērtām ekonomikām, kādas ir eiro zona un arī Latvija, nav labas ziņas.
Eiro zonas ekonomikas izaugsme trešajā ceturksnī pozitīvi pārsteidza. Vācijas IKP nedaudz auga, ko veicināja iekšējā patēriņa kāpums. Mājsaimniecību patēriņš tuvākajā nākotnē būs galvenais izaugsmes virzītājs eiro zonā, jo redzam, ka reālās algas un nodarbinātība aug, un mājsaimniecību rocība palielinās. Inflācija eiro zonā šobrīd ir zema, un arī prognozes liecina par mērenu inflāciju nākotnē. Eiropas Centrālā banka (ECB) likmes nu jau trīs reizes samazinājusi, un lejupvērstais kurss turpināsies arī nākamgad. ECB noguldījumu iespējas uz nakti likme, kam cieši seko arī EURIBOR, saruks līdz 1,75% nākamā gada septembrī. Eiro zonas IKP šogad vēl lēnīgs (0,8%). Nākamgad, pateicoties arī zemākām procentu likmēm, augs straujāk (1,3%), bet 2026. gada prognozes samazinātas (1,2%), pieņemot, ka ASV tiks ieviesti jauni importa tarifi, kas negatīvi ietekmēs eiro zonas eksportu un ekonomikas izaugsmi.
Gan Latvijas preču, gan pakalpojumu eksporta dati pēdējos mēnešos ir mazāk pesimistiski nekā iepriekš, un atsevišķi cerību stari iemirdzas. Tomēr 2024. gadā kopumā eksports saruks. Ņemot vērā to, ka izaugsme gan eiro zonā, gan tādos svarīgos tirgos kā Zviedrija un Norvēģija nākamgad būs straujāka nekā šogad, 2025. gadā eksportā gaidām nedaudz labākus laikus. Pozitīvi, ka mazāk pesimistisks kļuvis apstrādes rūpniecībā strādājošo uzņēmumu noskaņojums, un pēdējos datos eksporta pasūtījumu vērtējums uzlabojies.
Tomēr līdz noturīgai izaugsmei vēl tāls ceļš ejams. Procentu likmju kritums palīdzēs aktivizēt mājokļu būvniecību mūsu eksporta partnervalstīs, bet iešūpošanās būs vien pakāpeniska. Turklāt tiek gaidīts, ka Tramps vismaz daļēji ieviesīs solītos importa tarifus, kas ne tikai atstās negatīvu ietekmi uz eiro zonu, bet arī liek samazināt Latvijas eksporta prognozes 2026. gadam. Ietekme varētu būt gan uz Latvijas tiešo eksportu uz ASV, gan uz Latvijas uzņēmumu ražotajām komponentēm, kas vēlāk gatavu preču sastāvā uz ASV tiek eksportētas no citām Eiropas valstīm. Vārgāks Latvijas kopējais eksports var būt arī netiešā efekta – zemākas Eiropas ekonomikas izaugsmes – dēļ.
Tuvākajā laikā lielākais potenciāls Latvijas ekonomikas izaugsmes virzīšanā ir patēriņam. Darba tirgus turas labi – bezdarbs nedaudz kāpis pret pērno gadu, tomēr kopumā saglabājas zems. Bruto vidējā alga šogad augs par 8,7%. Nākamgad algu pieauguma temps būs lēnāks gan tādēļ, ka redzam ekonomikas vājuma virzītu bremzēšanos privātā sektora algu pieaugumā, gan arī tāpēc, ka publiskā sektorā algu fonda kāpums tiks ierobežots līdz 2,6%. Vidējās bruto algas augs par 6,0% 2025. gadā un par 7,0% 2026. gadā, kad ekonomika jau būs spēcīgāka. Savukārt, pateicoties darbaspēka nodokļu izmaiņām, neto algas nākamgad varētu augt pat par diviem procentpunktiem straujāk nekā bruto algas. Savukārt inflācija Latvijā šogad būs bijusi ļoti zema (1,3%), un arī nākamajos pāris gados saglabāsies mērena (2,6% un 2,5% attiecīgi 2025. un 2026. gadā). Prognozētā mērenā inflācija kombinācijā ar strauju neto algu kāpumu un noturīgu darba tirgu nozīmē, ka mājsaimniecību pirktspēja turpinās augt.
Tomēr pirkt-spēja vēl nenozīmē pirkt-vēlmi. No vienas puses, patērētāju pārliecība par savu finanšu situāciju ir uz augšupejošas takas. Pēc ilgstoša pesimisma perioda šobrīd iedzīvotāji jūtas līdzīgi kā vēsturiski vidēji, un kā tieši pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. No otras puses, mājsaimniecību piesardzība tēriņos saglabājas. To varētu skaidrot ar ļoti pakāpenisku atgūšanos vēlmē tērēt, vai pat psiholoģisku barjeru, ko rada augstais cenu līmenis. Tomēr prognozētais pirktspējas kāpums kā arī samērā veselīgais iedzīvotāju noskaņojums liek domāt, ka nākamgad tomēr patēriņā sāksim redzēt straujāku izaugsmi.
Pēc šogad pieredzētajiem ES fondu un citu publisko investīciju kavējumiem un nedienām, nākamgad prognozējam lielāku publisko investīciju aktivitāti, tostarp pateicoties ieguldījumiem aizsardzībā. 2025. gadā prognozētā ekonomikas izaugsmes atsākšanās un ECB likmju kritums ļauj cerēt, ka arī privāto investīciju aktivitātei būtu jāsāk atkopties. Jau šogad, ECB procentu likmēm sākot lejupceļu, kreditēšanā vērojams straujāks aktivitātes kāpums.
Diemžēl vairāki faktori nosaka, ka privātā sektora un īpaši – uzņēmumu – pusē nākamgad visdrīzāk vēl neredzēsim būtisku kāpumu investīcijās. Pirmkārt, Trampa ievēlēšana nosaka, ka ģeopolitiskā neskaidrība mūsu reģionā saglabājas ļoti augsta. Otrkārt, lai gan nākamgad ekonomika augs, tā kopumā ir vājāka nekā iepriekš gaidīts. Treškārt, visdrīzāk kreditēšanu kavēs banku solidaritātes iemaksa, kas tiek prezentēta kā kreditēšanu veicinoša.
Solidaritātes iemaksai tiks piešķirta atlaide, ja banka kreditēšanu kāpinās vismaz 1.75 reizes straujāk nekā Finanšu ministrijas prognozētais (nevis faktiskais) nominālā IKP pieaugums attiecīgajā gadā. Tas nozīmē, ka, lai banka kvalificētos kaut mazākajai atlaidei, 2025. gadā tās kreditēšanas apjomam jāaug vismaz par 10,3%. Tāds kreditēšanas temps pēc-finanšu krīzes laikā nav novērots. Turklāt vēlme šobrīd strauji kāpināt investīcijas privātajā sektorā acīmredzami trūkst, īpaši – uz joprojām lēnas ekonomikas fona. Tas liek domāt, ka šis mērķis, piemērojot atbildīgu risku politiku, lielajiem spēlētājiem nozarē visdrīzāk nav sasniedzams. Turklāt pretēji Lietuvas pieejai, solidaritātes iemaksas bāzē tiks iekļauta arī jaunā kreditēšana.
Tas nozīmē, ka, ja iepriekš minētais ļoti ambiciozais kreditēšanas mērķis netiek sasniegts, jaunu kredītu izsniegšana faktiski tiek sodīta.
Ir saprotama nepieciešamība pēc papildus līdzekļiem budžetā, tomēr esošais likumdošanas risinājums ne tikai neveicinās, bet var pat būtiski kavēt kreditēšanas un privāto investīciju atsākšanos. Tas ilgtermiņā Latvijas ekonomikai, kurā jau tā trūkst investīciju, nenāks par labu. Vēlmi investēt veicina gaidas par ekonomikas un pieprasījuma kāpumu, droša un stabila uzņēmējdarbības vide, mazs birokrātiskais slogs un paredzama nodokļu politika.
Ar pilnu ekonomikas apskatu angļu valodā var iepazīties šeit.
