Oskars Niks Mālnieks, Swedbank ekonomists
Arī patēriņa cenu datos manāms neliels rudens sārtums. Kā gaidīts – inflācija uz gada beigām ir turpinājusi augt. Taču cenu pieauguma straujums dažās kategorijās, lasīt – pārtikai, pārsteidzis. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka vidējais patēriņa cenu līmenis oktobrī pieauga par 0,2%, salīdzinot ar septembri. Savukārt, salīdzinot ar oktobri pērn, cenas kāpušas par 2,0%.
Būtiskākā ietekme uz mēneša inflāciju bija pārtikai (+1,6%), no kā lielākais devums svaigu dārzeņu cenai (+12,0%). Sadārdzinājās arī transports (+1,4%), galvenokārt uz dārgākas degvielas rēķina. Turpretim, akciju ietekmē cenas saruka dažādu preču un pakalpojumu kategorijai (-4,1%). Lētāks arī kļuva mājoklis (-0,4%), lētākas siltumenerģijas dēļ.
Jau ilgāku laiku inflāciju ierobežojis fakts, ka enerģijas cenas bijušas mazākas attiecībā pret situāciju pirms gada, taču pamazām šis tā saucamais bāzes efekts sāk izplēnēt. Elektrība oktobrī kļuva mazliet dārgāka, kā arī nedaudz sadārdzinājās naftas cenas (un līdz ar tām – degviela). Siltumenerģija bija nedaudz lētāka (-2,1%, salīdzinot ar septembri). Tas pateicoties 34 komersantiem, kuri oktobrī samazināja apkures tarifus. Arī mazliet siltāki laikapstākļi nekā tipiski oktobrim mazināja nepieciešamību pēc siltuma un attiecīgi tukšoja mājsaimniecību maciņus mazāk.
Pakalpojumu inflācijas noturīgums vairs nav nekas pārsteidzošs. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pakalpojumi nu jau ir par 6,0% dārgāki. Swedbank klientu datos redzam algu bremzēšanos – oktobrī algu pieauguma temps saruka līdz 6,4% atzīmei, kas ir nedaudz zem 3. ceturksnī vidēji novērotajiem 7%. Attiecīgi spiediens uz pakalpojumu inflāciju mazinās, taču ir augsts un noturīgs.
Bažīgu skatu varam vērst pārtikas inflācijas virzienā. Pārtikas produktu cenas oktobrī pieaugušas par 5,5% pret pērno gadu. Septembrī, pēc SPCI, bijām trešajā vietā ES; mazliet iepalikām vien Rumānijai un nodokļu izmaiņu sagurdinātajai Igaunijai. Salīdzinot ar ES vidējo, pārtikas inflācija pie mums bija aptuveni divas reizes straujāka. Paskatoties, kas lācītim vēderā, redzams, ka lauvas tiesu no pārtikas inflācijas pēdējos mēnešos devuši svaigi dārzeņi un augļi. Daļa no oktobrī novērotās inflācijas bija sezonāla rakstura – oktobrī, jauno ražu radītajam efektam izsīkstot, parasti redzam nelielu kāpumu cenās, salīdzinot ar septembri. Būtisks devums inflācijai bija arī no eļļas un tauku produktiem, kur pie vainas ir ārējie faktori – straujš kāpums novērojams arī ES. Tomēr ne sezonālie faktori, ne ārējo cenu ietekme nevar izskaidrot visu cenu kāpumu. Iespējams, ka lomu spēlē citu izmaksu, tostarp darbaspēka samaksas palielināšanās. Straujais pārtikas cenu kāpums var veicināt vēl naskākus politiķu centienus risināt šo situāciju. Taču jāsaka, ka ideja valstij tiešā veidā iejaukties pārtikas cenu veidošanā, īpaši laikā, kad nav pēkšņu šoku, nav atbalstāma. Arī uzņēmumu apbēršana ar lielāku birokrātisko slogu, nav optimāls veids, kādā šo situāciju risināt. Brīvā tirgū patērētājiem ir jābalso ar saviem maciņiem vai kājām, meklējot zemākas cenas. Ja šķiet, ka problēma ir konkurences trūkumā, tad darbs ir Konkurences padomei, kurai jāpiešķir gan pietiekami resursi, lai šo tirgu spētu pētīt un analizēt, gan pietiekami liela “pātaga”, kas konkurences problēmu gadījumā varētu tikt pielietota.
Inflācija eiro zonā oktobrī bija 2%. ECB decembrī, visticamāk, samazinās savas bāzes procentu likmes jau ceturto reizi un likmju kritums turpināsies arī nākamgad. ASV procentu likmes arīdzan sarūk, un vakar tika pazeminātas otro reizi šogad. Vienlaikus, Trampa otrais termiņš Ovālajā kabinetā un plānotās politikas izmaiņas solās būt inflāciju veicinošas, līdz ar to otrpus okeānam tirgi vairs negaida tik strauju likmju kritumu kā gaidīja iepriekš.
Tuvākajos mēnešos inflācija Latvijā turpinās pieaugt un tuvākajos gados būs virs 2% atzīmes – nedaudz augstāka nekā šobrīd, tomēr joprojām mērena.
