Kārlis Purgailis, bankas Citadele galvenais ekonomists
Šī gada oktobrī, salīdzinot ar 2023. gada oktobri, patēriņa cenu līmenis Latvijā pieauga par 2 %, kas ir par 0,6 procentpunktiem vairāk kā mēnesi iepriekš. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, vislielāko ietekmi uz cenu pieaugumu radīja pārtika un bezalkoholiskie dzērieni (+1,4 procentpunkti), alkoholiskie dzērieni un tabakas izstrādājumi (+0,6 pp), kā arī ar atpūtu un kultūru saistītie pakalpojumi (+0,4 pp). Līdzīgi kā septembrī, cenu kritums bija novērojams transporta un ar mājokli saistītajos izdevumos (-0.6 pp katrā kategorijā).
Pārtikas cenas pieauga par 5,5 %, kas ir par 1 pp vairāk kā septembrī. Līdzīgi kā iepriekšējā mēnesī, galvenokārt pieaugums vērojams svaigu dārzeņu (+24 %), augļu (+10,3 %) un sviesta (+18.1%) dēļ, kamēr cukurs (-25,6 %) un milti (-8,5 %) kļuva lētāki. Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu cenas pieauga par 7,9 %, bet ar mājokli saistītie izdevumi samazinājās par 3,3 %, galvenokārt siltumenerģijas (-11,5 %) un elektroenerģijas (-6,3 %) cenu krituma dēļ.
Veselības aprūpes cenas pieauga par 5,3 %, palielinoties zobārstniecības un ārstu pakalpojumu izmaksām. Transporta cenu līmenis kritās par 4,4 %, pateicoties degvielas cenu samazinājumam. Savukārt ar atpūtu un kultūru saistīto pakalpojumu cenas pieauga par 5,8 %, sadārdzinoties laikrakstiem un žurnāliem, ziediem, atpūtas un sporta pakalpojumiem, televīzijas abonēšanas maksai, barībai mājdzīvniekiem, kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem. Lētāki bija personālie datori. Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums bija telekomunikāciju pakalpojumiem, mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem, apģērbiem, kā arī ēdnīcu pakalpojumiem.
Latvijas gada inflācijas līmenis 2 % apmērā kopumā atbilst arī eirozonas vidējās inflācijas gaidām šajā pašā periodā – paredzams, ka eirozonas inflācijas līmenis oktobrī arī būs ap 2 %. Lai arī Latvijā ir vērojamas līdzīgas tendences kā reģionā, tomēr ir arī savi specifiski inflācijas faktori, īpaši pārtikas un dzērienu cenu kāpums, kas veido 1,4 procentpunktus no kopējās inflācijas, un tas ir augstāk nekā vidēji eirozonā. Latvijas inflācija ir pakļauta gan vietējiem, gan ārējiem faktoriem, atsevišķās kategorijās atspoguļojot tendences eirozonā, bet citās – vairāk ietekmējoties no vietējiem tirgus apstākļiem un cenu izmaiņām.
