Kiberdrošība uzņēmējdarbībā ir kļuvusi par vienu no ikdienas aktualitātēm un kiberuzbrukumi rada bažas par apdraudējumu biznesa attīstībai, liecina SEB bankas veiktā Baltijas lielo uzņēmumu finanšu direktoru aptauja1. Pieaugošie kiberriski šogad rada bažas 16% uzņēmumu Latvijā (pērn tikai 6%), un par lielāko draudu finanšu direktori min kiberuzbrukumu neprognozējamību, mainīgumu un šīs jomas paplašināšanos.
Kiberriski Baltijas valstīs aizvien vairāk tiek uztverti kā drauds uzņēmumu attīstībai. Ja pērn tikai 6% finanšu direktoru Latvijā, 8% Igaunijā un Lietuvā šo minēja kā bažas saistībā ar uzņēmuma nākotni, šogad šīs bažas ir pieaugušas līdz 16% Latvijā, 15% Lietuvā un 11% Igaunijā. Vairāk nekā puse respondentu Latvijā (59%), Lietuvā (51%) un Igaunijā (61%) atzīst, ka vislielākās bažas rada kiberdraudu neprognozējamība un mainīgums, kā arī tas, ka kiberdraudi kļūst aizvien komplicētāki.
“Pieaugošie kiberdraudi un krāpšana tiek uztverti kā liels risks un izaicinājums. No finanšu direktoru aptaujas redzams, ka atšķirībā no saprotamiem un vadāmiem riskiem tādiem kā atbilstība normatīvajiem aktiem vai operacionālie riski, kiberdraudi ir neparedzami, tādēļ tos ir grūti izprast un proaktīvi uz tiem reaģēt. Pozitīvi ir tas, ka vairāk nekā 70% respondentu norāda, ka atbildību par kiberdošības jautājumiem uzņemas kāds no biznesa augstākās vadības līmeņiem. Tomēr aizvien ir gana daudz uzņēmumu, kuri neuzskata kiberriskus par kritisku uzņēmējdarbības problēmu un deleģē to IT jomai,” aptaujas datus komentē SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts.
Kā augstu risku un atbilstošu uzņēmumu vadības atbildības līmenim kiberdošību uztver 75% uzņēmumu Latvijā, 83% uzņēmumu Lietuvā un 79% uzņēmumu Igaunijā (kiberdrošības joma ir uzticēta augstākajai uzņēmuma vadībai). Savukārt 17% uzņēmumu Lietuvā, 16% Latvijā un 12% Igaunijā šo risku ir deleģējuši ārpus uzņēmuma augstākās vadības komandas, visbiežāk – IT jomas darbiniekiem.
