Kārlis Purgailis, bankas Citadele galvenais ekonomists
Šī gada augustā mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā pieauga par 0,8 % salīdzinājumā ar 2023. gada augustu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Tomēr situācija dažādās preču grupās un kategorijās bija visai atšķirīga, proti, pārtikas mazumtirdzniecība piedzīvoja ievērojamu kritumu par 4,6 %, kas ir jau piektais samazinājuma mēnesis pēc kārtas. Savukārt nepārtikas preču mazumtirdzniecība (izņemot degvielu) pieauga par 5 %, turpinot pieauguma tendenci jau piekto mēnesi pēc kārtas. Autodegvielas mazumtirdzniecība pieauga par 0,6 % salīdzinājumā ar iepriekšējā gada augustu.
Vērā ņemamu pieaugumu novērojam tiešsaistes mazumtirdzniecībā, kas pieauga par 14,5 %, tāpat būtisks pieaugums ir informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iekārtu pārdošanā specializētajos veikalos, kur apgrozījums pieauga par 8,9 %, kā arī kosmētikas līdzekļu un tualetes piederumu tirdzniecībā pieaugums par 7,1 %.
Savukārt tirgus un stendu mazumtirdzniecība samazinājās par 12,6 %, bet nespecializētajos veikalos, kas pārsvarā pārdod nepārtikas preces, apgrozījums kritās par 2,4 %.
Salīdzinot 2024. gada augustu ar 2024. gada jūliju, sezonāli koriģētie dati rāda nelielu mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugumu par 0,3 %. Pārtikas mazumtirdzniecība samazinājās par 1,4 %, savukārt nepārtikas preču (izņemot degvielu) mazumtirdzniecība pieauga par 1,5 %. Tāpat kā gada salīdzinājumā, arī mēneša laikā ievērojami pieauga tiešsaistes mazumtirdzniecība (+8,6 %), bet mājsaimniecības elektroierīču tirdzniecība samazinājās par 2,3 %.
Kā pozitīvu faktoru mazumtirdzniecībai var minēt to, ka inflācija Latvijā saglabājas zemā līmenī. 2024. gada augustā, salīdzinot ar 2023. gada augustu, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās vien par 0,7 %. Tāpat faktiskais bezdarba līmenis kopš vasaras sākuma nepalielinās un saglabājas 6,8 % apmērā. Savukārt vidējais atalgojums turpina pieaugt pietiekami strauji. Lai arī pieauguma tempi samazinās, šī gada 2. ceturksnī vidējais atalgojums pieauga par 9,6 %, salīdzinot ar 2023. gada 2. ceturksni.
Papildu pozitīvismu patērētāju noskaņojumam var dot Latvijas valdības virzītās izmaiņas darba ņēmēju nodokļos, sākot ar 2025. gadu. Tās paredz, ka lielākā daļa darba ņēmēju pēc nodokļu nomaksas saņems lielāku faktisko atalgojumu, tādējādi stimulējot patēriņa pieaugumu.
Apskatot ārējos faktorus, jāsecina, ka eirozonas ekonomika 3. ceturksnī nav spējusi uzturēt gada pirmajā pusē uzņemto izaugsmes tempu. Noskaņojumu 3. ceturkšņa izskaņā uz leju pavilka gan arvien lielāks pesimisms eirozonas ražošanas sektorā, gan noskaņojuma pasliktinājums pakalpojumu sektorā, ātri izgaistot pozitīvam impulsam no Parīzes olimpiskajām spēlēm.
Uzņēmēju noskaņojumu eirozonā kopumā turpināja nomākt pieprasījuma trūkums, turklāt, ja ražošanas sektorā pasūtījumi saruka jau ilgāku laiku, pakalpojumu sektorā septembrī tika reģistrēts pirmais jauno pasūtījumu samazinājums septiņu mēnešu laikā. Visvājākais posms eirozonas ekonomikā joprojām saglabājas Vācijas ražojošais sektors, kur septembrī uzņēmēju negatīvisms sasniedza zemāko līmeni pēdējā gada laikā. Ņemot vērā vājo biznesa noskaņojumu, investori ar lielāku varbūtību sāk sagaidīt nākamo ECB likmju samazinājumu jau oktobrī. Tas labvēlīgi ietekmēs kredītu ar mainīgām procentu likmēm ņēmējus. Kredīti nākamajos periodos pārcenosies ar zemākām likmēm, tādējādi samazinot Latvijas iedzīvotāju maksājumus par hipotekārajiem kredītiem un līzingiem, kas arī varētu stimulēt patēriņa pieaugumu.
Septembrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā Latvijā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija 2,9, un, salīdzinot ar augustu, tas ir pieaudzis par vienu procentpunktu. Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem uzņēmēju noskaņojums gan pārtikas, gan nepārtikas preču, kā arī degvielas mazumtirdzniecībā ir pozitīvs.
