Lai gan Latvijā vidējais pensijas apmērs ir 576 eiro, katram ceturtajam sirmgalvim ik mēnesi nākas iztikt vien ar 400 līdz 500 eiro lielu pensiju. Pozitīvāka situācija ir vērojama mūsu kaimiņvalstīs, kur, piemēram, Igaunijā vidējais pensijas apjoms ir par teju 200 eiro lielāks.  Kā uzsver Luminor aktīvu pārvaldīšanas un pensiju uzņēmumu vadītājs Atis Krūmiņš, salīdzinot vidējo pensiju līmeni Latvijā ar kaimiņvalstu rādītājiem, redzams, ka Lietuvas un Igaunijas seniori labklājības ziņā ir soli mums priekšā.

Lielākās pensijas – Igaunijā

Jau gada sākumā tika ziņots, ka Igaunija šogad piedzīvos straujāko pensiju kāpumu pēdējo 15 gadu laikā. No aprīļa sākuma vidējās pensijas apmērs palielinājās no 700 līdz 774 eiro un, kā norāda pensiju eksperts     Atis Krūmiņš, šis ir augstākais vidējais pensiju rādītājs visās Baltijas valstīs. Vidējās pensijas pieaugums novērojams arī Lietuvā, kur tā šogad palielinājusies līdz 596 eiro.

Neskatoties uz to, ka Latvijā vidējā pensija pēdējo gadu laikā ir palielinājusies, diemžēl mūsu seniori tāpat nedaudz iepaliek no kaimiņiem – vidējā pensija Latvijā ir 576 eiro. Jāatzīst gan, ka pieaug to pensionāru īpatsvars, kuru pensija ir salīdzinoši liela. Gandrīz 31 000 pensionāru Latvijā saņem no 1000 līdz 2000 eiro lielu pensiju[1].

Vai nākotnes pensija nodrošinās līdzšinējo ienākumu līmeni?

Lai gan Latvijā ir viens no zemākajiem vidējās pensijas līmeņiem, dati liecina, ka starp Baltijas valstīm izceļamies ar augstāko pensijas aizvietojamības koeficentu – šis koeficients atspoguļo no jauna piešķirto pensiju attiecību pret vidējo atalgojumu valstī.

Latvijā valsts izmaksātā pensija veido 52,8% no līdzšinējiem ienākumiem. Igaunijā šis rādītājs ir tikai 34,4%, kas ir otrs zemākais rezultāts Eiropas Savienībā uzreiz pēc Lietuvas.^[2] Savukārt vidējais Eiropas Savienības rādītājs liecina, ka sasniedzot pensijas vecumu, seniori vidēji saņems pensiju 68,1% apmērā no līdzšinējās darba algas.

Tomēr, lai gan Latvijā ir augstākais rādītājs starp kaimiņvalstīm, norādītais pensijas apjoms ne tuvu nespēs nodrošināt tādu ienākumu līmeni, pie kāda ir pieradis strādājošs cilvēks. Tieši tāpēc Luminor bankas pensiju eksperts atgādina – lai nodrošinātu finansiāli pārtikušas vecumdienas, neatkarīgi no 1. un 2. pensiju līmeņa iemaksām, ieteicams veidot papildus pensiju uzkrājumu, piemēram, veicot iemaksas 3. pensiju līmenī vai investējot dažādos finanšu aktīvos. Tāpat svarīgi izvēlēties vecumam atbilstošākos 2. un 3. pensiju līmeņa plānus – gados jaunākiem cilvēkiem piemērotākā izvēle ir pensiju plāni ar lielu ieguldījumu īpatsvaru akcijās, savukārt, ja pensionēšanās vecums ir tuvāk, tad ieteicams izvēlēties mazāk riskantus plānus.

[1] VSAA statistika http://www.statistika-vsaa.lv/2020/10/31.html

^[2] https://news.err.ee/1609225485/oecd-estonia-has-among-the-lowest-pension-replacement-rates-in-the-eu