Vācijas ekonomika, kas ir trešais svarīgākais partneris Latvijas eksportam, turpina piedzīvot lejupslīdi, kas sāk negatīvi ietekmēt arī Latvijas eksporta apjomus. 2024. gada pirmajos sešos mēnešos Latvijas preču eksports uz Vāciju bija 609,6 miljoni eiro, kas ir par 6,6 % mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Galvenās eksporta preces uz Vāciju ir lauksaimniecības un pārtikas produkti, kas veido 20,5 % no kopējā eksporta, kā arī koks un koka izstrādājumi, mehānismi, mehāniskas ierīces un elektroiekārtas.
Septembrī Vācijas uzņēmējdarbības aktivitāte piedzīvoja straujāko kritumu pēdējo septiņu mēnešu laikā, kas norāda, ka Eiropas lielākā ekonomika, iespējams, ir nonākusi recesijā. S&P Global izveidotais HCOB Vācijas provizoriskais iepirkumu vadītāju indekss (PMI) samazinājās līdz 47,2 no 48,4 augustā, kas ir zemāk kā prognozēts. Šie rezultāti liecina, ka Vācijas ekonomikas lejupslīde, kas sākās otrajā ceturksnī ar 0,1 % samazinājumu, turpinās arī trešajā ceturksnī. Tiek prognozēts, ka Vācijas ekonomika trešā ceturkšņa beigās varētu būt sarukusi par 0,2 % pret iepriekšējā gada trešo ceturksni. Nav pat izslēgts, ka Vācijas ekonomikā trešajā ceturksnī ir iestājusies tehniskā recesija. Tas nozīmē, ka Latvijai būs grūtāk palielināt savu eksportu uz šo svarīgo tirgu.
Vācijas ražošanas sektorā septembrī tika piedzīvots sevišķi straujš aktivitātes kritums. Ražošanas PMI indekss samazinājās līdz 40,3 no 42,4 augustā, krietni zem prognozētajiem 42,3. Ražošanas nozares lejupslīde dzēš cerības uz ātru atveseļošanos. Tā kā Vācija ir viens no lielākajiem Latvijas eksporta galamērķiem, šī lejupslīde tieši apdraud Latvijas eksporta apjomus, īpaši tādās nozarēs kā koksne un mehāniskās ierīces, kas ir būtiskas Latvijas eksporta preces.
Papildus uzņēmējdarbības aktivitātes negatīvajām tendencēm arī Vācijas patērētāju noskaņojums ir ievērojami pasliktinājies, kas ietekmē pieprasījumu pēc Latvijas pārtikas un lauksaimniecības precēm. Augustā patērētāju noskaņojums piedzīvoja ievērojamu kritumu, ko noteica straujš ienākumu cerību samazinājums, un vēlme tērēt ir samazinājusies. Tā kā patērētāji vairāk tiecas taupīt, patērētāju noskaņojuma indekss septembrī samazinājās par 3,4 punktiem līdz -22.
Viens no faktoriem, kas varētu mainīt Vācijas ekonomikas attīstības virzienu, ir agresīvāki lēmumi monetārajā politikā. ECB septembra vidū pazemināja depozīta likmi vēl par 0,25 procenta punktiem līdz 3,5 % pēc līdzīga samazinājuma jūlijā. Iepriekšējā nedēļā ASV FRS pazemināja bāzes procenta likmi par 50 procentpunktiem, kā arī būtiski pazemināja sagaidāmo likmju trajektoriju, līdz gada beigām paredzot vēl 0,50 procentpunktu likmju samazinājumu un par 1,5 procentpunktiem nākamo divu gadu laikā. Neraugoties uz to, vēl aizvadītās nedēļas beigās, balstoties uz fjūčeru cenām, investori sagaidīja, ka oktobrī ECB varētu tomēr ieturēt likmju samazinājuma pauzi. Ar 25 % varbūtību tika pieņemts, ka oktobrī neredzēsim ECB likmju izmaiņas un pie likmju mazināšanas ECB varētu atgriezties decembrī, ilgākā laika periodā likmes redzot tuvu 2 % apgabalam. Tomēr, pēc PMI datu iznākšanas šīs nedēļas sākumā, investoru viedokļi krasi mainījās, ar 55 % varbūtību paredzot likmju samazināšanu oktobrī. Ja ECB likmes netiks agresīvāk samazinātas, rodas pamatotas bažas, vai monetārā politika būs pietiekami stimulējoša, lai mainītu eirozonas ekonomiku attīstības tendenci.
Kopumā Vācijas ekonomikas lejupslīde, īpaši ražošanas un patērētāju sektoros, rada būtiskus izaicinājumus Latvijas eksportētājiem. Ar pieaugošu bezdarbu un samazinātu patēriņa pieprasījumu Vācijā, Latvijas eksportētājiem būs arvien grūtāk uzturēt eksporta apjomus, īpaši tādās svarīgās nozarēs kā pārtikas produkti, kokmateriāli un mehāniskās ierīces. Vācijas ekonomikas atveseļošanās kavēšanās rada ilgtermiņa riskus Latvijas eksportētājiem.
