Andris Kerls, Finanšu nozares asociācijas padomnieks
Esošo nodokļu pārskatīšanas scenāriji pašlaik izskatās pēc nebeidzama un slikta Meksikāņu seriāla ar paredzamām, gana traģiskām un atmiņā paliekošām beigām. Viena no šīm sērijām, pašlaik tiek veltīta valsts fondēto pensiju shēmas iemaksu “terminētai” samazināšanai. Šeit gan gribētos uzsvērt, lai arī risinājuma izstrādes mērķis – sloga samazināšana darba devējiem – ir atbalstāma, pensiju 2. līmeņa iemaksu samazināšana kopsakarā ar jau iepriekš vēsturiski pieļautām kļūdām iemaksu mazināšanā pamatīgi iedragās iedzīvotāju uzticību Latvijas pensiju sistēmai. Lai veidotu pensijas kapitāla uzkrājumu, jāatceras, ka šis uzkrājums daudziem nākotnē būs vienīgais reālais uzkrājums. Šeit vēlos uzsvērt, ka piedāvātais risinājums liks mūsu iedzīvotājiem būtiski un vēl vairāk apšaubīt jau tā zemo motivāciju maksāt nodokļus. Turklāt jāuzsver, ka pensiju 2. līmenis nav nodoklis, bet katra strādājošā personīgā nauda – uzkrājums vecumdienām, ko pie tam var atstāt arī mantojumā.
Pieņemot lēmumu samazināt pensiju 2.līmeņa iemaksas no 6 uz 4%, pašiem iedzīvotājiem, kā fondēto pensiju shēmas dalībniekiem, tuvākajos gados vien varētu tikt zaudēta iespēja kopā uzkrāt apmēram 1,3 miljardus eiro. Pašlaik nevienā valdības piedāvātajā materiālā nav skaidrots un attiecīgi nav arī saprotama publiskajā telpā izplatītā informācija, ka no šāda samazinājuma valsts fondēto pensiju shēma zaudētu vien 203,9 miljonus eiro. Šāds aprēķins ir apšaubāms, jo pagājušajā gadā vien pensiju 2.līmeņa dalībniekiem uzkrājums kopumā pieaudzis vairāk nekā par 1 miljardu eiro.
Politikas veidotājiem ir skaidri zināms, ka daļai iedzīvotājiem nav citu būtisku personisku uzkrājumu. Latvija uzkrājumu ziņā būtiski atšķiras uz pārējo Baltijas valstu fona. Tādēļ, jau atkal, ilgtermiņa sociālā nodrošinājuma risinājuma vietā, kaitējot tā ilgtermiņa darbībai un rezultātiem, tiek piedāvāts risinājums, kas pie viena arī kaitēs vairāku gadu garumā ieguldītāju kopīgiem centieniem veidot ilgtermiņa uzkrāšanas un ieguldīšanas kultūru.
Pensiju jautājumā jāvērš uzmanība arī daudz pieminētajai demogrāfijai un tās aizvien pieaugošās slodzes jautājumam. Turpmākajos 20 gados šī slodze krietni pieaugs. Piemēram, ja šobrīd vienu pensionāru pensiju 1.līmenī uztur trīs strādājošie, tad 2050. gadā tie būs divi strādājošie uz vienu pensionāru. Ienākumu un strādājošo daļas samazinājums gaidāms par 33%.
Priekšlikumā paredzēts iemaksas pensiju 1.līmenī palielināt par 1 procentpunktu, bet šim risinājumam nav garantēta augoša finansiālā seguma nākotnē, jo pensiju 1.līmenis tiek finansēts no tekošām sociālās apdrošināšanas iemaksām. Publiski jau vairakkārt no speciālistu puses vērsta uzmanība, ka šāds solis nepārprotami signalizē par nekontrolētiem pensionēšanās vecuma celšanas riskiem nākotnē, neizbēgami to paaugstinot straujāk, nekā pieaug sagaidāmais mūža ilgums.
Iepriekšminētais liek uzdot jautājumu arī par piedāvātā risinājuma atbilstību Satversmei. Satversmes tiesa savā praksē attiecībā uz valsts fondēto pensiju sistēmu jau iepriekš ir norādījusi, ka sociālās aizsardzības sistēma nedrīkst tikt izmantota kā instruments īstermiņa mērķu sasniegšanai. Politiķiem jāapsver katra lēmuma ietekme uz pensiju sistēmas ilgtspēju un savlaicīgi jāveic ekonomiskā un demogrāfiskā riska novērtēšanas pasākumi.
Vienlaikus, nedrīkst teikt, ka “viss ir slikti”, jo nodokļu pārskatīšanas scenārijā ir iekļautas arī vairākas nepārprotami atbalstāmas izmaiņas, kas motivētu ikvienu pašu veidot uzkrājumu un uzlabot strādājošo atalgojuma iespējas – iedzīvotāju ienākuma nodokļa attaisnoto izdevumu par iemaksām privātajos pensiju fondos un apdrošināšanas prēmiju limita palielināšanu, no iedzīvotāju ienākuma nodokļa atbrīvojamās summas paaugstināšanu gan par dāvanām darbiniekiem, gan arī par darba devēju izmaksātajiem bērna piedzimšanas pabalstiem – ieguldījums demogrāfijas veicināšanā, gan arī bēru pabalstiem.
Mēs, tomēr, ceram, ka šī plānoto nodokļu pārskatīšanas scenārija sērija beigsies bez ilgtermiņa sekām, kuras mēs sajustu tikai nākotnē, un “vainīgie” sen būs aizmirsti un “jaunie” vainos “vecos”. Citiem vārdiem – risināt īstermiņa finanšu problēmas uz rītdienas rēķina ir ļoti slikta ideja.
