Lai sagatavotu bērnus skolai, trešā daļa vecāku (33%), kuriem ir bērni vecumā no 7 līdz 17 gadiem, plāno atvēlēt no 100 līdz 200 eiro. Galvenās izmaksu pozīcijas mācību laikā, pēc vecāku domām, ir bērnu apavi un apģērbs, secināts SEB bankas veiktajā aptaujā*.

Pirmais septembris daudziem vecākiem sagādā raizes par to, kā sagatavoties mācību gadam. Darba burtnīcas, grāmatas, kancelejas preces, skolas forma – ir tikai daļa no neizbēgamajiem izdevumiem. Saskaņā ar SEB aptaujas datiem 30% vecāku uzskata, ka sagatavoties skolai var par summu līdz 100 eiro. Katrs trešais (33%) plāno atvēlēt bērnu sagatavošanai skolai no 100 līdz 200 eiro, bet 15% respondentu pārliecināti, ka būs nepieciešami no 200 līdz 300 eiro. Vēl 9% vecāku uzskata, ka ir nepieciešama summa, kas pārsniedz 300 eiro.

“Lai tēriņi neizveidotu robu budžetā, svarīgi tiem gatavoties laicīgi. Var vai nu uzkrāt speciāli skolas sākumam, vai pakāpeniski pirkt skolai nepieciešamās lietas vasaras garumā, izmantojot atlaides vai pasūtot interneta veikalos. Ir lietas, kurām ļoti svarīga ir kvalitāte, piemēram, mugursoma, no kuras ir atkarīga bērna veselība, vai apavi. Tomēr ir arī lietas, uz kurām var ietaupīt, pameklējot lētāku piedāvājumu. Pēc aptaujas rezultātiem redzam, ka galvenās izmaksu pozīcijas vecākiem bērnu skolas laikā ir apavi un drēbes,” stāsta SEB bankas Privātpersonu segmenta vadītāja Elza Rudzīte.

Lielākā daļa vecāku bērnu pabalstu iztērē ikdienas vajadzībām

Bez drēbēm un apaviem vecāki par svarīgākajām izmaksu pozīcijām mācību gada laikā sauc pulciņus (38%), kancelejas preces (37%), ēdināšanu (32%) un papildu nodarbības pie privātskolotājiem vai svešvalodas kursus (25%).

“Nav viena padoma visiem vecākiem, kā pareizi plānot budžetu bērna audzināšanai. Katrs pielāgojas savām iespējām. Pēc mūsu aptaujas redzam, ka arī bērnu pabalstu, ko maksā valsts, cilvēki izmanto ļoti dažādi. Lielākā daļa (63%) to vienkārši iztērē ikdienas vajadzībām. Katrs desmitais uzkrāj kādam lielākam pirkumam bērnam. Un priecē, ka 16% vecāku novirza to uzkrājumā vai ieguldījumā bērna nākotnei. Pat ja pabalsta summa ir minimālā, 18 gadu laikā var uzkrāt dažus tūkstošus eiro. Savukārt, ja šo naudu nogulda krājkontā ar nelieliem procentiem vai iegulda finanšu tirgos, kapitāls, ko bērns varētu izmantot patstāvīgās dzīves uzsākšanai, var būt vēl lielāks,” norāda Elza Rudzīte.

Kopumā, domājot par to, cik naudas gadā nepieciešams, lai uzturētu un audzinātu bērnus līdz viņi sasniedz pilngadību, vairāk nekā trešdaļa vecāku (37%) nosauc summu no 1000 līdz 3000 eiro. Vēl 22% vecāku uzskata, ka nepieciešami no trīs līdz pieciem tūkstošiem gadā. Savukārt vēl 18% norāda, ka vajadzīga vēl lielāka summa. Tikai katrs desmitais uzskata, ka pietiek ar summu līdz 1000 eiro gadā.

*Iedzīvotāju aptauju Latvijā pēc SEB bankas pasūtījuma 2024. gada jūlijā veica uzņēmums Norstat. Tajā piedalījās 1001 respondents vecumā no 25 līdz 65 gadiem, kam ir bērni vecumā no 7 līdz 17 gadiem.