Kārlis Purgailis, bankas Citadele meitasuzņēmuma CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs
Pastiprinoties bažām par potenciālu krīzi ASV ekonomikā, kā arī strauji izmainoties Japānas jenas vērtībai un procentu likmēm, kopš aizvadītās nedēļas beigām bija vērojami strauji kritumi pasaules lielākajos akciju tirgos un citās atsevišķās aktīvu klasēs. Kā tas ietekmē pensiju plānu dalībniekus Latvijā?
Akciju tirgus krituma pamatā ir pieaugošās bažas par ASV ekonomiku, konkrēti – publiskotais ziņojums par stāvokli ASV darba tirgū. Bezdarba līmenis ASV jūlijā pakāpās līdz 4,3 % no 4,1 % jūnijā un 3,4 % pērnā gada sākumā. Jūlijā darbā tika pieņemti 114 tūkstoši jauno darbinieku. Tas bija otrais zemākais rādītājs kopš 2019. gada, neskaitot kritumus pandēmijas laikā. Pabalstu saņēmēju skaits ASV turpina pakāpeniski pieaugt, tikmēr jauno bezdarbnieku pieteikumu skaits jūlijā, līdzīgi kā jūnijā, turējās tuvu 240 tūkstošiem nedēļā salīdzinājumā ar vidēji 215 tūkstošiem gada pirmajos piecos mēnešos.
Japānas jenas kursa pret citām valūtām, kā arī tās procentu likmju straujais kāpums nedēļas sākumā rezultējās Japānas vadošā akciju indeksa “Nikkei” krahā – indekss piedzīvoja lielāko vienas dienas kritumu tā nesenajā vēsturē, dienu noslēdzot ar 12,4 % zaudējumiem. Tie ir lielākie Japānas akciju tirgus zaudējumi kopš 1987. gada.
Gaidot ASV prezidenta vēlēšanas, kopš jūlija otrās puses lejupslīdi piedzīvo arī ASV vadošie akciju indeksi “S&P500” un “Nasdaq”, kur kritumi šobrīd sasniedz attiecīgi 9 % un 16 %. Vērā ņemamas korekcijas akciju vērtībā piedzīvojuši arī tādi lielie uzņēmumi kā Nvidia, Tesla, Apple, Google, Meta un citi. Finanšu tirgus pašreizējais sniegums raisījis spekulācijas par to, ka ASV Federālo rezervju sistēmai nepieciešams domāt par operatīvu bāzes likmju samazinājumu, kas varētu paaugstināt prognozes par ASV ekonomikas izaugsmi garākā termiņā.
Norises pasaules finanšu tirgū ietekmē arī pensiju 2. un 3. līmeņa plānus Latvijā. Aktīvie jeb augsta riska plāni vienas dienas laikā piedzīvojuši lielāko korekciju pēdējos gados, vērtības zudumiem esot robežās no 1 līdz 4 %. Tas ir loģiski, ka šiem plāniem īstermiņa svārstības ir lielākas, jo šajos plānos ieguldījumi uzņēmumu akcijās var sasniegt līdz pat 100 % no kopējā apjoma. Vienlaikus gan jāuzsver, ka visiem aktīvajiem plāniem gan sešu mēnešu, gan piecu gadu periodā ienesīgums joprojām ir pozitīvs un tirgus atkopšanās gadījumā tieši šie plāni būs tie, kas savu vērtību atgūs visstraujāk.
Pat ja iedzīvotāji paši ikdienā seko līdzi norisēm finanšu tirgos un domā, vai nav nepieciešams veikt stratēģiskas izmaiņas izvēlētajā pensijas plānā, šobrīd nav īstais brīdis, lai, baidoties no tālāka krituma, pārliktu savus līdzekļus no aktīvā uz sabalansēto vai konservatīvo plānu. Ja vēl nav sasniegts 55-65 gadu vecums, aktīvais plāns joprojām būs piemērotākā izvēle sava uzkrājuma vairošanai ilgtermiņā. Ņemot vērā vēsturiskos datus un dažādās būtiskās tirgus korekcijas (10 – 20 % apmērā), ilgtermiņa ieguldītājiem pareizākais lēmums var šķist pilnībā kontraintuitīvs, proti, šādi brīži ir bijuši piemērotākie papildu iemaksu veikšanai, piemēram, pensiju 3. līmenī vai individuālu ieguldījumu veikšanai savas kompetences ietvaros.
Ja līdz pensijai atlicis mazāk nekā 10 gadu, ieteicamāk ir atrasties konservatīvajā plānā, kur lielāko daļu veido ieguldījumi valstu vai uzņēmumu obligācijas. Šādos plānos ienesīgums nekad nesasniegs aktīvo plānu apmērus, taču pirmspensijas vecumā nebūs jāuztraucas par to, ka paliksiet ar mazāku uzkrājuma apjomu, ja, piemēram, akciju tirgus pāris nedēļu laikā piedzīvos ievērojamas svārstības brīdī, kad jums ir jāpensionējas un jāizņem savi pensiju uzkrājumi no finanšu tirgiem.
