Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati* rāda, ka maijā būtiski samazinājušies finanšu krāpšanas apmēri. Attiecīgi maijā īstenoti par 25% mazāk telefonkrāpšanas gadījumu un par 10% mazāk investīciju krāpšanas gadījumu, nekā aprīlī. Tas skaidrojams ar aktīvāku sadarbību starp finanšu sektoru, mobilo sakaru operatoriem, kā arī valsts drošības iestādēm. Taču neskatoties uz dažādo pušu centieniem novērst krāpšanu, iedzīvotājiem labprātīgi nododot savus datus, noziedzniekiem izdevies izkrāpt vairāk nekā 1 miljonu eiro.
Kā norāda Jānis Brazovskis, Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis:
“Pirmo reizi divu gadu periodā redzam, ka finanšu krāpšanas apmēri būtiski samazinās, kas apliecina dažādo pušu iesaistes nepieciešamību šīs problēmas risināšanā. Esam priecīgi, ka mobilo sakaru operatori sāk iesaistīties arvien aktīvāk un saredz savu atbildību krāpšanas apmēru novēršanā. Savukārt bankas turpina ieguldīt savus resursus, sadarbojoties arī ar drošības iestādēm, lai apturētu dažādus noziedzīgos grupējumus. Taču iedzīvotāji, uzņēmumi nevar paļauties, ka kāds visu izdarīs viņu vietā – ir jābūt tikpat kritiski domājošiem un jārūpējas par savu datu drošību, lai nekļūtu par finanšu krāpnieku upuri. Neviens nevar pasargāt bankas kontu labāk par tā īpašnieku, jo tikai katram cilvēkam, uzņēmumam ir sava unikālā pieeja jeb atslēga tam. Tāpēc bankas datus, Smart-ID, e-paraksta piekļuves kodus un citu personīgo informāciju ir jāsargā tāpat, kā savas mājas atslēgas, pasi un ID karti. Tās nedrīkst nodot nevienam svešiniekam.”
Kopumā šī gada piecos mēnešos novērsti 2 274 telefonkrāpšanas gadījumi, pasargājot 1,9 miljonus eiro, taču realizēti 2 448 gadījumi un izkrāpts 5,1 miljons eiro. Maijā reģistrēts zemākais telefonkrāpšanas gadījumu skaits – vien 344 gadījumi.
Savukārt investīciju krāpšanas gadījumu skaits samazinās un lielu daļu izdodas novērst. Kopumā piecos mēnešos novērsti 4 291 krāpšanas mēģinājumi, pasargājot 2,7 miljonus eiro. Īstenoto investīciju krāpšanas gadījumu skaits sasniedzis 1 376, izkrāpjot 2,3 miljonus eiro.
Finanšu nozares asociācija atgādina, ka krāpnieki visbiežāk steidzina cilvēkus, norādot, ka tas ir ļoti svarīgi un neatliekami. Potenciālajam upurim rada satraukumu un baiļu sajūtu, maldinot, ka, ja nerīkosies tūlīt, tiks izkrāpta visa nauda. Patiesībā tieši krāpnieki ir šo zvanu autori. Sūta saites ar it kā saņemtiem sūtījumiem, tiek zvanīts it kā no Valsts Ieņēmumu dienesta (VID), Valsts policijas vai kādas iestādes drošības dienesta, lai aicinātu piedalīties, piemēram, krāpšanas gadījuma izmeklēšanā, kas sevī iekļauj lūgumu nodot naudu it kā drošai glabāšanai. Cilvēkiem tiek radīta pārliecība, ka ir jāiesaistās, lai notvertu noziedzniekus vai pasargātu savu naudu. Uz šādām ziņām un līdzīgiem aicinājumiem nedrīkst atsaukties, iepriekš nepārliecinoties par to patiesumu.
Plašākai informācijai par to, kā neuzķerties uz krāpniekiem, aicinām apmeklēt mājaslapu: https://neuzkeries.lv.
Lai aizsargātu Latvijas iedzīvotājus no krāpšanas vietnēm, CERT.LV sadarbībā ar NIC (.LV domēna vārdu reģistra uzturētāju) ir izveidojuši bezmaksas rīku – DNS ugunsmūri. Vairāk informācijas par DNS ugunsmūra darbību un uzstādīšanu atrodams https://dnsmuris.lv/.
