Kristīne Lomanovska, SEB Life and Pension Baltic SE valdes locekle
Pensiju 2. līmeņa dalībniekiem – vairāk nekā 1,3 miljoniem cilvēku – šovasar sākas jauna ēra pensiju uzkrājuma veidošanā un pārskatāmībā. 1. jūlijā spēkā stāsies izmaiņas, kuru virzību pirms vairāk nekā 10 gadiem aizsāka mani kolēģi SEB un pie kurām pēc tam strādājām kopā ar dažādu finanšu nozares un valsts institūciju pārstāvjiem. Tās paredz, ka no jūlija pensiju pārvaldnieki beidzot varēs konsultēt savus klientus par to, vai cilvēki ir izvēlējušies savam vecumam atbilstošu ieguldījuma plānu.1
Lai varētu cilvēkiem sniegt padomus, līdzekļu pārvaldnieki beidzot būs informēti par to, kas ir viņu klienti – pašlaik šie dati pārvaldniekiem nav zināmi. Ja atceramies, ka vairāk nekā 60% cilvēku šobrīd ir savam vecumam neatbilstošos pensiju plānos un neviens viņus par to vienkārši neinformē – jo nevar informēt – tad varam itin labi apjaust šo izmaiņu jeb “pensiju 2. līmeņa redzamības” nozīmīgumu.
Tāpat tuvāko mēnešu laikā notiks vēl kāda nozīmīga pārmaiņa – pensiju pārvaldnieki, kuri to vēlēsies, klientu internetbankā varēs sniegt informāciju par pensiju 2. līmenī uzkrāto summu. Proti, cilvēks vienkāršā un pārskatāmā veidā savā internetbankā redzēs, cik liels ir viņa uzkrājums. Tas, lai arī var šķist neliels jauninājums, patiesībā ir ārkārtīgi nozīmīgs solis zināšanu un uzticības stiprināšanā pensiju 2. līmenim.
Pensiju 2. līmeņa uzkrājums daudziem aizvien vēl ir visai abstrakts jēdziens, un šķietami nesaistīts ar personīgajām finansēm. Tomēr šie 6%, kas ik mēnesi no katras bruto algas automātiski iemaksājas pensijas kapitālā, ir katra paša uzkrājums un katra paša nauda. Laika gaitā pensiju 2. līmenī uzkrātais veido būtisku kapitālu un būs atbalsts pensijas gados. Tāpēc kopā ar SEB un citu finanšu institūciju kolēģiem aktīvi esam strādājuši pie dažādām izmaiņām, kas padarītu šo uzkrājumu cilvēkiem saprotamāku, “sajūtamāku”. Šajā laikā esam panākuši, ka pensijas kapitālu var atstāt mantojumā, ka pensijas uzkrājumu pārvaldnieki drīkst ieguldīt tā, lai maksimāli vairotu uzkrājuma atdevi. Tagad izdevies panākt vēl vienu nozīmīgu uzlabojumu – pensiju kapitāla pārvaldnieki beidzot zinās, kas ir viņu klienti, un varēs tos mērķtiecīgi konsultēt.
Pats nozīmīgākais jautājums, kas prasa pārvaldnieku iesaisti, ir pensiju uzkrājuma ieguldīšana tādā pensiju plānā, kas atbilst krājēja vecumam. Princips ir vienkāršs – jo jaunāks ir cilvēks, jo aktīvākā plānā viņa uzkrājumam būtu jāatrodas. Vecumam pieaugot, risks tiek pakāpeniski mazināts. Šāda pieeja nodrošina pensijas krājējam vislielāko atdevi. Un runa te nav par dažiem simtiem vai pat dažiem tūkstošiem eiro. Ja cilvēks visu savu darba mūžu (aptuveni 45–50 gadus) būtu pensiju krājis konservatīvajā plānā, viņa uzkrājums – iemaksas un peļņas procenti – sasniegtu aptuveni 102 tūkstošus eiro. Savukārt, ieguldot aktīvajos plānos, šī cilvēka ieguvums būtu aptuveni 248 tūkstoši eiro.2 Ikmēneša iemaksas abos gadījumos ir identiskas, bet būtiskā atšķirība veidojas peļņas procentu dēļ.
Kādēļ tad vairāk nekā 60% no pensiju 2. līmeņa dalībniekiem Latvijā aizvien vēl atrodas savam vecumam neatbilstošā ieguldījumu plānā? Tas ir saistīts ar ilgstoši – līdz pat 2022. gadam – spēkā esošo kārtību visus jaunos pensiju 2. līmeņa dalībniekus automātiski pievienot konservatīvajiem ieguldījumu plāniem. Tie ir visneatbilstošākie plāni jauniem cilvēkiem, jo darba mūža sākumā uzkrājums būtu jāiegulda maksimāli aktīvos plānos, lai līdz pusmūžam pensijas kapitālu iespējami strauji pieaudzētu. Vēlāk, tuvojoties pensijas gadiem, šo uzkrājumu saglabātu, ieguldot mazāk riskantos (un līdz ar to – mazāk pelnošos) aktīvos.
Līdz ar to jaunieši, kuri tagad pievienojas pensiju 2. līmenim, ir krietni labākā starta pozīcijā nekā bijām mēs, kuri dalību sistēmā sāka divtūkstošo gadu sākumā. Tas patiešām priecē, jo jaunieši, kuriem priekšā vismaz 40 gadu ilgs darba mūžs, esot vecumam atbilstošajā plānā ilgtermiņā var būtiski nopelnīt.
Runājot par peļņu, bieži dzirdēts, ka Latvijas pensiju 2. līmeņa nopelnīto salīdzina ar līdzīgām uzkrājumu sistēmām citās valstīs. Nereti esmu sastapusies ar neizpratni par to, kāpēc Latvijas pensiju 2. līmenis ir nopelnījis mazāk. Tieši likumā ilgstoši (pārāk ilgi) nostiprinātie noteikumi, kas ierobežoja pārvaldnieku iespējas ieguldīt akcijās, ir rezultējušies salīdzinoši mazākā ilgtermiņa ienesīgumā.
Dažos pēdējos gados, kopš akcijās ieguldīt līdz pat 100% uzkrājuma drīkstam arī mēs, Latvijas ienesīgums ne vien neatpaliek, bet nereti ir pārāks, nekā citviet. Jāņem vērā, ka, piemēram, salīdzinot ar Lietuvu, pensiju 2. līmeņa pārvaldnieki Latvijā saņem mazāku komisijas maksu.
Gan saņemot no sava pārvaldnieka informāciju par savu plānu, gan redzot savu uzkrājumu internetbankā, var rasties visnotaļ daudz jautājumu. Kādam par to, kas tas vispār ir, citam par tā apmēru vai iespējām to palielināt. Taču es uz šiem jautājumiem raugos pozitīvi – tie veicinās interesi un, cerams, ar laiku arīdzan stiprinās zināšanas par pensiju 2. līmeni. Neliegšos, ka, stājoties spēkā jaunajiem nosacījumiem, pensiju pārvaldniekiem liels izaicinājums būs saviem klientiem paskaidrot ieguvumus no vecumam atbilstoša ieguldījumu plāna izvēles.
Tāpēc valstij un arī finanšu sektoram būs jāizglīto klienti par to, kā krājas pensija, kāpēc ir būtiski noteikt tai mantiniekus, kā izvēlēties atbilstošāko ieguldījuma plānu un citiem jautājumiem. Neviens pārvaldnieks nedrīkst mainīt pensiju 2. līmeņa uzkrājuma nosacījumus “uz savu galvu” – visas izmaiņas ir atkarīgas no paša krājēja. Līdz ar to no mūsu spējas uzrunāt un skaidrot lielā mērā būs atkarīgs tas, vai cilvēki būs iesaistīti un pilnā mērā izmantojuši sava uzkrājuma potenciālu.
Tiesa, ir vēl divi svarīgi faktori, lai pensijas uzkrājums veidotos apjomīgs un būtu jūtams atbalsts pensijas gados. Pirmkārt, tā ir uzkrājumā iemaksātā summa. Tā ir tiešā veidā atkarīga no algas, jo pensijas 2. līmenī nonāk 6% no algas. Ja alga tiek maksāta “aploksnē”, pensijas kapitālā nonāk apaļš nekas un nekāds uzkrājums nākotnei neveidojas. Ja cilvēks saņem minimālo algu, nekas vairāk kā minimāla iemaksa nebūs arī pensijas uzkrājumā.
Otrkārt, iemaksu ilgums. Ja puse no darba mūža ir pavadīta nodokļu nemaksātāju zonā, arī pensijas kapitālā būs tikai puse no uzkrājuma un peļņas procents būs daudz mazāks, jo tieši kapitāla uzkrāšanas ilgums nodrošina tam vislielāko pieaugumu.
Un trešais faktors ir ieguldījuma plāna izvēle atbilstoši cilvēka vecumam. Ja pie pirmajiem diviem faktoriem pensiju pārvaldītāji neko palīdzēt nevar, pie trešā mēs būsim saviem klientiem vislabākie padomdevēji un centīsimies pievērst uzmanību pensiju 2. līmenim, kā nozīmīgam nākotnes uzkrājumam. Ceru, ka plašāka un pieejamāka informācija par pensijas uzkrājumu kādam liks aizdomāties arī par to, ka nodokļus maksājam nevis abstraktai valstij, bet paši sev – vai nu tieši (pensijas uzkrājums), vai pastarpināti – savu bērnu skolotājam, savam dakterim, savas zemes drošībai.
