Gandrīz katrs trešais no visiem pirmajā ceturksnī piešķirtajiem SEB bankas hipotekārajiem kredītiem bija mājokļu iegādei vai būvniecībai ārpus Rīgas un Pierīgas. Visvairāk kredītu izsniegti Jelgavas, Ogres, Valmieras, Siguldas un Cēsu novados, kamēr viszemākā aktivitāte vērojama Latgalē.
Šī gada pirmajā ceturksnī SEB banka mājokļa kredītos klientiem piešķīrusi ap 30 miljoniem eiro, palielinot savu hipotekāro kredītu portfeli par 2,7% salīdzinājumā ar 2023. gada pirmo ceturksni. Apmēram trešdaļa no aizdevumiem bija paredzēta mājokļa iegādei ārpus Rīgas un Pierīgas. Summas ziņā tie bija nedaudz vairāk par 8,5 miljoniem eiro, un vidējā aizdevuma summa bija ap 68 tūkstošiem eiro.
“Protams, lielāka iedzīvotāju aktivitāte saglabājas pilsētās, kur ir attīstīta infrastruktūra. Proti, ir darba vietas, skolas, bērnudārzi, tirdzniecības centri un izklaides iespējas. No ārpus Rīgas un Pierīgas piešķirtajiem aizdevumiem nepilni 40% bija mājokļa iegādei vai būvniecībai lielajās pilsētās – Liepājā, Jūrmalā, Jelgavā, Daugavpilī, Rēzeknē un Ventspilī. Turklāt Liepājā, Jūrmalā un Jelgavā piešķirti divreiz vairāk aizdevumu, nekā parējās pilsētās. Savukārt reģionos lielākais pieprasījums bija Ogres, Valmieras, Siguldas un Cēsu novados, kur piešķirti 30% aizdevumu,” saka SEB bankas Privātpersonu finansēšanas pārvaldes vadītājs Māris Opincāns.
Reģionos lielākais aizdevumu apjoms gan skaita, gan summas ziņā pirmajā ceturksnī bija Vidzemē, kur piešķirti nedaudz mazāk par 4,3 miljoniem eiro. Tad seko Zemgale un Kurzeme, kur piešķirti nedaudz vairāk par 1,8 miljoniem eiro. Savukārt vismazākā aktivitāte bijusi Latgalē, kur pirmajā ceturksnī mājokļa kredītos piešķirti nedaudz mazāk par 600 tūkstošiem eiro.
“Runājot par kreditēšanu reģionos, svarīgi atzīmēt, ka ārpus lielajām pilsētām mājokļa iegādei daudz biežāk izmanto arī patēriņa kredītu. Šajā gadījumā nav nepieciešama ķīla, nav jāreģistrē hipotēka un, ja aizdevuma summa ir pietiekama, nav nepieciešams līdzfinansējums,” turpina eksperts.
Saskaņā ar SEB bankas aptaujas datiem* tuvāko trīs gadu laikā plāni vai vēlme mainīt esošo dzīvesvietu ir 44% iedzīvotāju. Izteiktākā vēlme mainīt dzīvesvietu ir Rīgas iedzīvotājiem, savukārt, visvairāk apmierināto ar esošo dzīvesvietu ir Kurzemē.
“Galvenais iemesls, kāpēc cilvēki gribētu mainīt esošo dzīvesvietu, ir vēlme pārvākties uz plašāku un energoefektīvāku mājokli, turklāt, vēlams, jaunajā projektā vai iegādāties, uzbūvēt privātmāju. Aptuveni katrs ceturtais gribētu mainīt pilsētas apkaimi vai pārvākties uz citu pilsētu. Šis iemesls vairāk aktuāls Kurzemes un Vidzemes iedzīvotājiem. Vidzemē ir arī visvairāk to, kuri vēlas pārvākties uz ilgtspējīgāku un energoefektīvāku mājokli (22%). Arī pēc mūs datiem redzam, ka klienti arvien lielāku uzmanību pievērš jautājumam par to, cik lielas būs viņu izmaksas par mājokļa uzturēšanu, un meklē energoefektīvākus variantus,” norāda Māris Opincāns.
Runājot par to, kas traucē iegadāties savu sapņu mājokli, lielākā daļa aptaujāto (66%) atzīmējusi ļoti augstas cenas jaunajos projektos. Trešdaļa norāda uz grūtībām sakrāt pirmo iemaksu jeb līdzfinansējumu, lai paņemtu kredītu, kā arī uz nepietiekošo valsts atbalstu mājokļa iegādei. Katrs trešais arī norāda uz esošā dzīvojamā fonda slikto kvalitāti un katrs ceturtais – uz renovētu ēku nepietiekamību, kas samazina iespējas iegadāties mājokli otrreizējā tirgū.
*Iedzīvotāju aptauju pēc SEB bankas pasūtījuma 2024. gada aprīlī veica uzņēmums Norstat. Tajā piedalījās 1003 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
