Viktors Toropovs,
SEB bankas Ilgtspējas attīstības vadītājs Latvijā
Pārāk krāšņa sevis kā ilgtspējīga, “zaļa”, klimata neitrāla uzņēmuma reklamēšana šodien var beigties ar visai nepatīkamām sekām. Ja šādai komunikācijai nav reāla seguma, uzņēmumam vai organizācijai var nākties skaidroties tiesā par t.s. zaļmaldināšanu (greenwashing). Turklāt, šāda “piemelošana” nav tikai biznesa drauds uzņēmumiem vien, – tas attālina mūs no kopīga mērķa panākt reālas pārmaiņas, lai mazinātu ietekmi uz klimatu.
Virkne aptauju Eiropā un Baltijas valstīs liecina, ka cilvēki arvien lielāku vērību pievērš klimata pārmaiņām un sagaida, ka vides aizsardzība un ilgtspējīga prakse kļūs par uzņēmumu galveno prioritāti. Cilvēki ir gatavi maksāt vairāk, ja produkts vai pakalpojums ir ilgtspējīgs un klimata neitrāls. Ilgtspēja ir ne vien patērētāju, bet arī starptautiskās sabiedrības un Eiropas Savienības uzmanības centrā, – uzņēmumiem jomā tiek izvirzītas aizvien stingrākas un konkrētākas prasības.
Uzņēmēji par ilgtspējas jautājumiem aktīvi komunicē, atzīst ilgtspējas nozīmi, taču ilgtspējīga rīcība bieži vien izpaliek. Katram vārdam reklāmā, mārketinga komunikācijā vai produkta aprakstā ir jābūt pārdomātam un pamatotam, – pretējā gadījumā tas var radīt lielas nepatikšanas uzņēmumiem, kuri būs aizrāvušies ar zaļmaldināšanu.
Runājot par konkrētiem piemēriem, kur uzņēmēji ir saskārušies ar zaļmaldināšanas sekām, var minēt dažus no plaši izskanējušiem gadījumiem. Tā, rūgtu mācību pagājušajā gadā piedzīvoja kafijas automātu un kapsulu piegādātājs Keurig Canada. Uzņēmums bija spiests samaksāt soda naudu trīs miljonu ASV dolāru apmērā, jo Kanādas Konkurences birojs konstatēja, ka patiesībai neatbilst uzņēmuma apgalvojumi par vienreizlietojamo dzērienu kapsulu pārstrādāšanu kopā ar citām pārstrādājamām izejvielām. Atklājās, ka daudzās valsts provincēs izlietotās kapsulas netiek pieņemtas, un uzņēmuma sniegtie norādījumi par to, kā atkritumus sagatavot pārstrādei, izrādījās maldinoši. Konkurences uzraugi norādīja, ka pasniegt preces un pakalpojumus kā īpaši ekoloģiskus ir pretlikumīgi.
Tiesas prāvās iekuļas ne tikai uzņēmumi, kuri savas preces vai pakalpojumus reklamē kā ilgtspējīgus, bet arī piesārņotāji. Piemēram, naftas giganta Shell vadībai ir radušās problēmas saistībā ar uzņēmuma klimata stratēģiju, kas, pēc ClientEarth vides juristu domām, ir nepietiekama, lai sasniegtu izvirzītos klimata mērķus. Tas apdraud arī pašu uzņēmumu, jo, pasaulei pārejot uz klimata neitrālākiem enerģijas avotiem, uzņēmums var nespēt pielāgoties pārmaiņām un kļūt konkurēt nespējīgs. Interesanti, ka pie atbildības šajā gadījumā tiek sauktas konkrētas personas – vienpadsmit uzņēmuma direktori.
ClientEarth lūdz Apvienotās Karalistes Augstāko tiesu likt Shell vadībai koriģēt savu stratēģiju un pārvaldīt klimata riskus saskaņā ar Uzņēmumu likumu, kā arī izpildīt Nīderlandes tiesas 2021. gada maija lēmumu, ka līdz 2030. gadam ir jāsamazina oglekļa emisijas par 45%. Pēdējo nolēmumu uzņēmums ir pārsūdzējis. Jāpiebilst, ka sūdzības par vides jautājumu neievērošanu Shell saņem ne tikai no Eiropas. ASV uzņēmums tiek apsūdzēts par ieguldījumu pārspīlēšanu atjaunojamās enerģijas jomā, savukārt divas Nigērijas kopienas sūdzas par piesārņotiem ūdens avotiem.
Tiesvedība pret piesārņotājiem var ilgt gadiem. Daudz efektīvāks un ātrāks veids, kā apturēt piesārņojuma radīšanu, ir apturēt finansējuma plūsmu. Tāpēc vides aizsardzības un klimata organizācijas skrupulozi vērtē finanšu iestāžu darbību ilgtspējas kontekstā.
Piemēram, Vācijas lielākās kredītiestādes Deutsche Bank aktīvu pārvaldības struktūrvienība DWS pagājušajā gadā tika apsūdzēta par maldinošu mārketinga stratēģiju, jeb zaļmaldināšanu. Saskaņā ar pētnieku sniegto informāciju, uzņēmuma ieguldījumu pakalpojumi publiski tika pasniegti kā daudz ilgtspējīgāki un videi nekaitīgāki, nekā tie bija patiesībā. Arī Parīzē nesen tika iesniegta prasība pret vienu no Eiropas lielākajām bankām BNP Paribas par fosilās degvielas projektu finansēšanu.
Līdzīgi kā cilvēki ar savu kredītkarti “balso” par vai pret precēm un pakalpojumiem, arī bankas ņem vērā ilgtspējas aspektus, pieņemot lēmumus par finanšu plūsmu virzību. Vieniem projektiem un iniciatīvām tiek piešķirta prioritāte un tie saņem labvēlīgākus finanšu nosacījumus, citi virzieni tiek būtiski ierobežoti vai to finansēšana pārtraukta pilnībā.
Vides aizstāvji uzmanīgi vērtē arī iestāžu lēmumus. Tā, četras lielākās vides aizsardzības organizācijas ir iesūdzējušas ES politikas veidotājus Eiropas Savienības Tiesā, jo ES, paredzot līdz 2050. gadam neitralizēt ietekmi uz klimatu, ir pieļāvusi izņēmumus atsevišķām darbībām attiecībā uz gāzi un kodolenerģiju. Vides aizstāvji apgalvo, ka visi fosilie kurināmie ir drauds planētai. Piemēram, elektroenerģija, kas tiek ražota, sadedzinot gāzi, nebūtu dēvējama par “zaļu”. Prasības autori apgalvo, ka Eiropas Savienības politika atgriežas pie tā paša fosilā kurināmā, ogles vai naftu aizstājot ar gāzi.
Tiesas spriedums šajā lietā gaidāms tuvāko divu gadu laikā. Tas nozīmē, ka līdz sprieduma pasludināšanai jebkādi ieguldījumi ar dabasgāzi saistītās tehnoloģijās vai projektos ir visai riskanti. Tiesas prāvas iznākums var šo resursu likt svītrot no ES taksonomijas pakotnes. Īpašas pārdomas raisa viena no tiesas prāvas autoru hipotēzēm, – ja Eiropas Savienība būtu sākusi investēt zaļās enerģijas risinājumos vismaz desmit gadus ātrāk, šodien mēs nebūtu tik atkarīgi no energoresursu importa. Attiecīgi, – mēs nepiedzīvotu pārtikas un enerģijas cenu kāpumu, ko īpaši asi ir izjutuši iedzīvotāji ar zemākiem ienākumiem.
Ilgtspēja ir tagadne, ne nākotne. Tā ir iespēja mums visiem izmantot bezmaksas dabas resursus – sauli, vēju, ūdeni – nepiesārņojot vidi un tai palīdzot. Tāpēc ilgtspējai jākļūst par ikviena planētas iedzīvotāja galveno apņemšanos, bet rūpēm par vidi – par pašsaprotamu un ikdienišķu dzīves sastāvdaļu.
Tomēr īpaši atbildīgu un enerģisku rīcību mēs sagaidām tieši no uzņēmumiem. Cilvēka saimnieciskajai darbībai, kas tiek veikta peļņas gūšanai, ir vislielākā atbildība par dabas resursu izmantošanu un ietekmi uz klimatu (kā arī sociāla rakstura jautājumiem, piemēram, nodarbinātības kontekstā). Uzņēmumiem kopā ar atbildīgajām iestādēm ir visplašākās iespējas nekavējoties mainīt esošo situāciju un reāli veicināt ilgtspējību visās dzīves jomās – nevis krāšņos mārketinga vēstījumos, bet savā ikdienas darbā.
Papildu informācijai:
Anete Igaune, SEB bankas organizācijas attīstības komunikācijas vadītāja – 26455568, anete.igaune@seb.lv
Vairāk par SEB grupu Latvijā:
Twitter/SEB_Latvia, Facebook/SEB.Latvia, YouTube/SEBlatvia, LinkedIn/Seb-banka-latvia
www.seb.lv
SEB banka ir vadošā korporatīvā banka Ziemeļeiropā ar starptautisku pārstāvniecību vairāk nekā 20 pasaules valstīs. Baltijas valstīs un Zviedrijā SEB banka piedāvā finanšu konsultācijas un plašu finanšu pakalpojumu klāstu. SEB bankas mērķis ir veidot labāku nākotni ar atbildīgiem padomiem un pārdomātu finansēšanu – šodienai un nākotnes paaudzēm. Uz 2023. gada 30. jūniju SEB Grupas kopējie aktīvi veido 4172 miljardus Zviedrijas kronu, kopējie aktīvi pārvaldīšanā – 2271 miljardi Zviedrijas kronu. SEB Grupā strādā 17 500 darbinieku. Vairāk par SEB Grupu: www.sebgroup.com.
